Paplašinātā meklēšana
Meklējam par.
Atrasts vārdos (200):
- par:1
- apara:1
- apart:1
- para-:1
- parāt:1
- parau:1
- cipars:1
- kapars:1
- ķipars:1
- parāde:1
- parāds:1
- parakt:1
- parast:1
- paraša:1
- paraug:1
- paraut:1
- paraža:1
- aparāts:1
- dzīpars:1
- gepards:1
- kampari:1
- kampars:1
- kaparot:1
- neparko:1
- paparde:1
- parādīt:1
- parafēt:1
- paraibs:1
- parakāt:1
- parāpot:1
- parasti:1
- parasts:1
- paraugs:1
- paraukt:1
- paraust:1
- paravēt:1
- parcele:1
- pareģis:1
- aizparīt:1
- asparāgs:1
- eparhija:1
- leopards:1
- noparkot:1
- paparaci:1
- parabola:1
- parādība:1
- paradīze:1
- paradums:1
- parafīns:1
- parakņāt:1
- paraksts:1
- paralēle:1
- paralēls:1
- paralīze:1
- parandža:1
- paranoja:1
- parapets:1
- parašuts:1
- paratīfs:1
- paraudāt:1
- paraupjš:1
- parazīts:1
- parciāls:1
- paredzēt:1
- akvaparks:1
- aparatūra:1
- aparteīds:1
- ciparnīca:1
- ciparripa:1
- dzīparots:1
- lunaparks:1
- mežaparks:1
- neparasts:1
- nepareizs:1
- paradigma:1
- paradokss:1
- parādzīme:1
- parafinēt:1
- parafrāze:1
- paragrāfs:1
- paragripa:1
- parakstīt:1
- parakties:1
- paralakse:1
- paralizēt:1
- parametrs:1
- paraplāns:1
- parāpties:1
- paraudzīt:1
- paraustīt:1
- parazitēt:1
- parediģēt:1
- paregulēt:1
- dzīparains:1
- e-paraksts:1
- izpreparēt:1
- kampareļļa:1
- kamparkoks:1
- kaparbrūns:1
- kaparčūska:1
- kaparkrāsa:1
- kompartija:1
- kuļaparāts:1
- lidaparāts:1
- mēraparāts:1
- nonparelis:1
- noparkšķēt:1
- paparžaugi:1
- parādīties:1
- parādnieks:1
- parafrāzēt:1
- paraibināt:1
- parakāties:1
- paranoiķis:1
- paranojāls:1
- parāpoties:1
- parasports:1
- parazitārs:1
- parazitoze:1
- parēgoties:1
- apartamenti:1
- daudzciparu:1
- filmaparāts:1
- fotoaparāts:1
- kinoaparāts:1
- komparatīvs:1
- komparators:1
- laparoskops:1
- neparedzēts:1
- ozolpaparde:1
- paparžveida:1
- parabellums:1
- parabolisks:1
- parādiskums:1
- paradīzisks:1
- paradoksāls:1
- parādraksts:1
- parakņāties:1
- paralēlisms:1
- paralītiķis:1
- paralītisks:1
- paranormāls:1
- parašutists:1
- paraugprāva:1
- parazītaugs:1
- parazītisks:1
- parazītisms:1
- parcelācija:1
- paredzējums:1
- bonapartisms:1
- bonapartists:1
- daudzpartiju:1
- departaments:1
- ektoparazīts:1
- kamparspirts:1
- kaparsarkans:1
- kolumncipars:1
- laparotomija:1
- līdzparaksts:1
- mēraparatūra:1
- parabolveida:1
- paracetamols:1
- parādprasība:1
- paragvajieši:1
- parakstīties:1
- paralēlklase:1
- paramilitārs:1
- parapsihisks:1
- paraudzīties:1
- parazitologs:1
- bezpartejisks:1
- bortaparatūra:1
- decimālcipars:1
- dizainparaugs:1
- kinoaparatūra:1
- laparoskopija:1
- parafrastisks:1
- paralelograms:1
- paraolimpisks:1
- parapsihologs:1
- parasportists:1
- griezējaparāts:1
- iesparkšķēties:1
- kontrolpartija:1
- laparoskopisks:1
- paradigmatisks:1
- paradoksālisms:1
- parādsaistības:1
- paralēlslēgums:1
- paraolimpietis:1
- parasimpātisks:1
- parazitoloģija:1
- paralēlskaldnis:1
- paralingvistika:1
- parapsiholoģija:1
- komparatīvistika:1
- parapsiholoģisks:1
- paraugsaimniecība:1
- paraugdemonstrējums:1
- eiroparlamentārietis:1
Atrasts etimoloģijās (229):
- Pirmo reizi lietots laikrakstā "Diena" 2004. gada 11. oktobrī, rakstnieka Paula Bankovska rakstā. Vārds "mēstule" 2004. gadā atzīts par gada vārdu. (šķirklī mēstule)
- No latīņu temperatura 'pareizs sajaukums'. (šķirklī temperatūra)
- Darināts pēc vācu val. der Staatswille parauga. (šķirklī valstsgriba)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un olimpisks. (šķirklī paraolimpisks)
- Senāk par burtu sauca kokā grieztas zīmes. J. Alunāns ieteica vārdu burts lietot agrākā bokstāba (no vācu Buchstabe) vietā. (šķirklī burts)
- No franču trophée, kam pamatā grieķu tropaion 'piemineklis par godu uzvarai' (par godu ienaidnieka bēgšanai). (šķirklī trofeja)
- No vācu Parlament, franču parlement (parler 'runāt'). (šķirklī parlaments)
- No latīņu apparatus. (šķirklī aparāts)
- No dienvidāfrikāņu apartheid 'nošķirtība'. (šķirklī aparteīds)
- No latīņu adventus 'atnākšana, parādīšanās'. (šķirklī advente)
- No grieķu mītu varoņa Akadēma (Akadēmos) vārda, kuram par godu bija nosaukts parks netālu no Atēnām. (šķirklī akadēmija)
- 20. gs. pirmajos gadu desmitos darināts jaunvārds pēc vārda kupols parauga. (šķirklī jumols)
- No grieķu a (nolieguma partikula) un grieķu stigma, stigmatos 'punkts'. (šķirklī astigmatisms)
- No latīņu spectrum 'aina, parādība'. (šķirklī spektrs)
- No grieķu laparē 'vēders' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laparoskopija)
- No latīņu myastenia (grieķu mys 'muskulis', a 'nolieguma partikula', stenos 'spēks'). (šķirklī miastēnija)
- No franču parachute (parer 'novērst' un chute 'krišana'). (šķirklī parašuts)
- No latīņu participum. (šķirklī particips)
- No latīņu particula 'daļiņa'. (šķirklī partikula)
- Darināts pēc vācu Schierfleish parauga. (šķirklī šīrgaļa)
- No vācu der Schwung 'šūpošanās, vēziens; spars, enerģija; temperaments; sajūsma, aizrautība'. (šķirklī švunka)
- No krievu slenga швабра 'sieviete' (parasti nievājoši). (šķirklī švabraks)
- Pēc Francijas imperatora Napoleona Bonaparta dzīvesbiedres Žozefīnes Boarnē (Joséphine Beuharnais) vārda. (šķirklī žozefīne)
- No vācu lähmen 'paralizēt'. (šķirklī lēmēts)
- No lejasvācu bulderen 'trokšņot; neskaidri, nepareizi runāt'. (šķirklī buldurēt)
- No vācu Ziffer 'cipars'. (šķirklī cipars)
- No latīņu adventus 'atnākšana, parādīšanās'. (šķirklī adventisti)
- No latīņu debet 'viņš ir parādā'. (šķirklī debets)
- No latīņu apparatura. (šķirklī aparatūra)
- No franču appartement 'dzīvoklis'. (šķirklī apartamenti)
- No grieķu apotheōsis 'pasludināšana par dievu'. (šķirklī apoteoze)
- No latīņu approbatio 'atzīšana par labu'. (šķirklī aprobācija)
- No grieķu archaiologia 'stāsts par senatni'. (šķirklī arheoloģija)
- No latīņu archetypum, grieķu archetypon (archē 'sākums' un typos 'forma, paraugs'). (šķirklī arhetips)
- No grieķu asparagos. (šķirklī asparāgs)
- No franču atonal, kam pamatā grieķu nolieguma partikula a un tonāls. (šķirklī atonāls)
- No grieķu nolieguma partikulas a un trophē 'barība'. (šķirklī atrofija)
- Sens vārds, ko 19. gs. ieviesa J. Alunāns, lai aizstātu pēc vācu valodas parauga darināto aizguvumu oriņi (Ohrringe). (šķirklī auskars)
- No itāļu barocco 'samākslots, neparasts' ar sākotnējo nozīmi 'nevienādi apaļas pērles'. (šķirklī baroks)
- No viduslejasvācu bilde 'zīmējums, attēls, paraugs'. (šķirklī bilde)
- No franču binocle, kam pamatā latīņu bini 'par divi' un oculus 'acs'. (šķirklī binoklis)
- No Francijas imperatora Bonaparta uzvārda. (šķirklī bonapartisms)
- No franču dadaisme, kam pamatā ir dada 'koka zirdziņš' (bērnu valodā); da-da, bērna pirmās artikulētās skaņas, ko šī virziena pārstāvji uzskatīja par vistiešāko mākslas izpausmi. (šķirklī dadaisms)
- No ķīniešu dao '(pareizais) ceļš'. (šķirklī dao)
- No latīņu demonstratio 'parādīšana'. (šķirklī demonstrācija)
- No franču département. (šķirklī departaments)
- No angļu digital 'ciparu', kam pamatā latīņu digitus 'pirksts'. (šķirklī digitāls)
- No latīņu exemplar 'paraugs'. (šķirklī eksemplārs)
- No latīņu exponere 'parādīt apskatei'. (šķirklī eksponēt)
- No grieķu ektos 'ārpus' un parasitos 'tāds, kas ēd pie sveša galda, liekēdis'. (šķirklī ektoparazīts)
- No angļu elementary particle. (šķirklī elementārdaļiņas)
- No grieķu eparchia 'apgabals'. (šķirklī eparhija)
- No grieķu epiphaneia 'parādīšanās'. (šķirklī epifānija)
- 19. gs. 60.–70. gadu jaunvārds, sākumā ar nozīmi 'sajūta'. 20. gs. tas kļuvis par vārda sajūsma sinonīmu. (šķirklī jūsma)
- No grieķu phasis 'parādīšanās, izpausme'. (šķirklī fāze)
- No grieķu phainomenon 'tas, kas parādās'. (šķirklī fenomens)
- No itāļu firma, kam pamatā latīņu firmare 'apstiprināt, parakstīt'. (šķirklī firma)
- No grieķu kanōn 'paraugs, mēraukla, norma'. (šķirklī kanonizēt)
- No franču gélatine 'želatīns'. Lietojumā dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar garo patskani ē: gēls, taču no latviešu valodas pareizrakstības viedokļa tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī gels)
- No franču guépard. (šķirklī gepards)
- No angļu greyhound. LZA Terminoloģijas komisija 25.07.2005. par šīs suņu šķirnes nosaukumu ir apstiprinājusi angļu kurts vai angļu vējasuns, tāpēc anglicismu greihaunds latviešu valodā nevajadzētu lietot. (šķirklī greihaunds)
- No Bībeles leģendas par dzīvnieku (kazu, āzi), kam simboliski tika uzlikti visas tautas grēki. (šķirklī grēkāzis)
- J. Alunāna darināts jaunvārds pēc krievu герб parauga. (šķirklī ģerbonis)
- No grieķu hepar, hepatos 'aknas'. (šķirklī hepatīts)
- No grieķu hypochondrion 'paribe' (senāk uzskatīja, ka šajā ķermeņa daļā ir slimības perēklis). (šķirklī hipohondrija)
- No grieķu cheir 'roka' un manteia 'zīlēšana, pareģošana'. (šķirklī hiromantija)
- No grieķu hystera 'dzemde' (senos laikos histēriju uzskatīja par dzemdes saslimšanas sekām). (šķirklī histērija)
- No viduslaiku latīņu identificare 'uzskatīt par vienādiem'. (šķirklī identificēt)
- No itāļu improvvisazione, latīņu improvisus 'neparedzēts'. (šķirklī improvizācija)
- No latīņu informare 'izveidot priekšstatu par kaut ko'. (šķirklī informēt)
- Aizguvums no lībiešu jūont 'ieskrējiens, kustība, spars; neliels laiks, brīdis'. Plašāk ieviesies latviešu valodā 19. gs. (šķirklī jonis)
- No Romas imperatora Jūlija Cēzara vārda, kam par godu tika pārsaukts seno romiešu piektais mēnesis (kvintili). (šķirklī jūlijs)
- No krievu кадет (saīsinājums pēc partijas nosaukuma pirmajiem burtiem). (šķirklī kadeti)
- No viduslaiku latīņu calcinare 'pārvērst par kaļķi'. (šķirklī kalcinēt)
- No franču calvados (pēc Kalvadosas departamenta Francijā, Normandijā). (šķirklī kalvadoss)
- No itāļu firmas nosaukuma Campari, kam pamatā šīs firmas dibinātāja G. Kampari (G. Campari) uzvārds. (šķirklī kampari)
- No grieķu kanōn 'paraugs, mēraukla, norma'. (šķirklī kanons)
- No viduslaiku latīņu capella 'baznīciņa' (sākotnēji par kapelu sauca baznīcas kori). (šķirklī kapela)
- No grieķu kapparis. (šķirklī kapers)
- No vācu Karat, itāļu carato, kam pamatā arābu valodas vārds. Cilme tiek saistīta ar Vidusjūras apgabalā augošās ceretonijas [Ceratonia] pākšu sēklām, kas ilgi saglabā savu svaru un senatnē lietotas par atsvariem. (šķirklī karāts)
- No franču classicisme, kam pamatā latīņu classicus 'parauga, pirmšķirīgs'. (šķirklī klasicisms)
- No latīņu classicus 'uz Romas pilsoņu augstāko kārtu attiecīgs; parauga, pirmšķirīgs'. (šķirklī klasika)
- No latīņu comparativus 'salīdzinošs'. (šķirklī komparatīvistika)
- No latīņu comparativus 'salīdzinošs'. (šķirklī komparatīvs)
- No portugāļu copra, kam pamatā malajiešu koppara 'kokosrieksts'. (šķirklī kopra)
- No ivrita kāšēr 'tīrs, pareizs'. (šķirklī košers)
- No itāļu quarta, kam pamatā latīņu quarta (pars) 'ceturtā (daļa)'. (šķirklī kvarta)
- No angļu quart, kam pamatā latīņu quarta (pars) 'ceturtā (daļa)'. (šķirklī kvarta)
- No latīņu quota (pars) 'kura (daļa)'. (šķirklī kvota)
- No grieķu Lakōnikos (Lakōn 'spartietis'). (šķirklī lakonisks)
- No grieķu lakōnismos (lakōnizein 'izturēties kā spartietim'). (šķirklī lakonisms)
- No grieķu laparē 'vēders' un tomē 'griezums'. (šķirklī laparotomija)
- No grieķu laparē 'vēders' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laparoskops)
- No zviedru lappar, krievu лопари. (šķirklī lapi)
- No vārda liliputs. Tulkojot pirmoreiz (1813. g.) Dž. Svifta romānu, angļu lilliput latviski atveidots šādi: lillputs – Lillputu zeme. Laika gaitā tas pārveidojies par Leiputru zeme, Leiputrija. (K. Karulis) (šķirklī leiputrija)
- No latīņu leo 'lauva' un pardus 'pantera'. (šķirklī leopards)
- No vācu Lunapark (atpūtas un izklaides vietas nosaukums Berlīnē). (šķirklī lunaparks)
- No latīņu magistrans (magistrantis) 'tas, kas gatavojas kļūt par maģistru'. (šķirklī maģistrants)
- No vācu Paraffin, kam pamatā latīņu parum 'mazs' un affinis 'saistīts'. (šķirklī parafīns)
- No itāliešu parapetto, kas radies no parare 'aizsargāt' un petto 'krūtis'. (šķirklī parapets)
- Pēc brāļu Makdonaldu vārda, kuriem piederēja ātrās ēdināšanas iestāde Kalifornijā, no kuras tika aizgūta ideja par ātrās ēdināšanas uzņēmumiem. (šķirklī makdonalds)
- No Č. Aitmatova romāna "Un garāka par mūžu diena ilgst...", kurā aprakstīta kirgīzu leģenda par mankurtu – cilvēku, kuram vardarbīgā veidā atņemta atmiņa un līdz ar to viņa cilvēciskā būtība. (šķirklī mankurts)
- Pēc Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāja Mao Dzeduna (1893–1976) vārda. (šķirklī maoisms)
- No vietvārda Maratona Grieķijā, kur 490. g. p. m. ē. grieķi uzvarēja persiešus un nosūtīja uz Atēnām ziņnesi, kas visu ceļu noskrēja un paziņoja par uzvaru. (šķirklī maratons)
- No franču marabout, kam pamatā arābu murābit 'svētais cilvēks', jo šis putns tika uzskatīts par svētu. (šķirklī marabu)
- No latīņu metaphysica, kam pamatā grieķu meta ta physika 'aiz fizikas'. Nosaukums radās nejauši, Aristoteļa darbu apkopojumā filozofiskos apcerējumus ievietojot nodaļā aiz traktātiem par fiziku. (šķirklī metafizika)
- No grieķu meteōrologiā (meteōra 'debess parādība' un logos 'mācība'). (šķirklī meteoroloģija)
- No franču modèle, itāļu modella, kam pamatā latīņu modulus 'mērs, paraugs'. (šķirklī modelis)
- No latīņu modificare 'noteikt pareizu mēru'. (šķirklī modificēt)
- No angļu mormons (apzīmējuma pamatā ir nosaukums Mormona grāmata (The Book of Mormon), kura tiek uzlūkota par kustības svētajiem rakstiem līdzās Bībelei). (šķirklī mormoņi)
- No angļu neutron (pēc vārda electron parauga). (šķirklī neitrons)
- No ne- un latīņu ordinarius 'parasts, kārtībā esošs'. (šķirklī neordinārs)
- No franču nonpareille. (šķirklī nonparelis)
- No latīņu norma 'mēraukla, paraugs'. (šķirklī norma)
- No latīņu norma 'mēraukla, paraugs'. (šķirklī normāl-)
- Veidots pēc vācu Nukleinsäuren parauga, kam pamatā latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukleīnskābes)
- No vācu Obstipation, kam pamatā latīņu obstipatio (ob 'uz; pret; ceļā' un stipare 'spiest'). (šķirklī obstipācija)
- No grieķu Odysseia – episka sengrieķu poēma par Itakas valdnieka Odiseja (Odysseus) piedzīvojumiem mājupceļā no Trojas. (šķirklī odiseja)
- No latīņu ordinarius 'parasts'. (šķirklī ordinārs)
- No grieķu orthodoxos 'tāds, kura uzskati ir pareizi'. (šķirklī ortodoksāls)
- No grieķu orthos 'taisns, pareizs' un odūs, odontos 'zobs'. (šķirklī ortodontija)
- No grieķu orthoepeia 'pareiza runa'. (šķirklī ortoepija)
- No grieķu ortographia (orthos 'taisns, pareizs' un graphia 'rakstīšana'). (šķirklī ortogrāfija)
- No franču orthopédie, kam pamatā grieķu orthos 'taisns, pareizs' un paideia 'audzināšana, pamācīšana'. (šķirklī ortopēdija)
- No F. Felīnī filmas "Saldā dzīve" tēla – fotogrāfa Paparaco vārda (itāliešu paparazzo 'uzmācīgs, sīcošs ods'). (šķirklī paparaci)
- No franču parapher. (šķirklī parafēt)
- No grieķu para 'pie; blakus; garām'. (šķirklī para-)
- No latīņu izteiciena [Si vis pacem,] para bellum! '(ja gribi mieru,) gatavojies karam'. (šķirklī parabellums)
- No grieķu parabolē 'salīdzināšana; līdzība'. (šķirklī parabola)
- No grieķu paradeigma 'piemērs, paraugs'. (šķirklī paradigma)
- No grieķu paradoxos 'negaidīts'. (šķirklī paradokss)
- No franču parasiter, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī parazitēt)
- No franču paraphrase, kam pamatā grieķu paraphrasis no grieķu para- 'pie; blakus; garām' un phrasis 'teiciens'. (šķirklī parafrāze)
- No grieķu paragraphē. (šķirklī paragrāfs)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un gripa. (šķirklī paragripa)
- No grieķu parallaxis 'novirze'. (šķirklī paralakse)
- No grieķu parallēlos 'blakus ejošs'. (šķirklī paralēle)
- No grieķu parallēlogrammon (parallēlos 'blakus ejošs' un gramma 'rakstu zīme'). (šķirklī paralelograms)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un lingvistika. (šķirklī paralingvistika)
- No franču paramètre, kam pamatā grieķu parametrōn 'tāds, kas nomērī'. (šķirklī parametrs)
- No grieķu paranoia 'ārprāts, prāta aptumsums'. (šķirklī paranoja)
- No grieķu paralysis 'atslābums'. (šķirklī paralīze)
- No grieķu parallēlos 'blakus ejošs'. (šķirklī paralēls)
- No angļu paramilitary. (šķirklī paramilitārs)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un normāls. (šķirklī paranormāls)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un psiholoģija. (šķirklī parapsiholoģija)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un simpātisks. (šķirklī parasimpātisks)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un typhos 'dūmi; apziņas aptumšošanās; drudža veids'. (šķirklī paratīfs)
- No franču parceller 'sadalīt sīkās daļās'. (šķirklī parcelācija)
- No franču parcelle 'daļiņa'. (šķirklī parcele)
- No franču parfumerie (parfum 'smarža, smaržas'). (šķirklī parfimērija)
- No franču parfum 'smarža, smaržas'. (šķirklī parfīms)
- No angļu pariah, kam pamatā tamilu paraiyan (parai 'bungas'). (šķirklī pārijs)
- No latīņu paritas (ģen. paritatis) 'vienlīdzība'. (šķirklī paritāte)
- No franču parkour 'šķēršļu josla'. (šķirklī parkūrs)
- No lejasvācu parchen, kam pamatā arābu valodas vārds. (šķirklī parķis)
- No itāliešu parmigiano 'no Parmas'. (šķirklī parmidžāno)
- No franču parodie, kam pamatā grieķu parōdia (para 'pret' un ōdiē 'dziedājums, dziedāšana', resp. 'apgriezta dziedāšana'). (šķirklī parodija)
- No franču parodiste. (šķirklī parodists)
- No vācu Parodont, kam pamatā grieķu para 'pie' un odous (odontos) 'zobs'. (šķirklī parodonts)
- No franču parole 'vārds, runa'. (šķirklī parole)
- No par(a)- un grieķu ous(ōtos) 'auss'. (šķirklī parotīts)
- No angļu parsec. (šķirklī parseks)
- No franču parterre 'uz zemes'. (šķirklī parters)
- No latīņu pars (partis) 'daļa, grupa'. (šķirklī partija)
- No itāliešu partita 'daļās sadalīta', kam pamatā latīņu partire 'sadalīt'. (šķirklī partita)
- No itāliešu partitura 'sadale, sadalīšana'. (šķirklī partitūra)
- No angļu partner. (šķirklī partneris)
- No franču partisan. (šķirklī partizāns)
- Zilbju abreviatūra no krievu парт(йный) орг(анизатор) 'partijas organizators'. (šķirklī partorgs)
- No itāliešu perruca, parruca. (šķirklī parūka)
- No latīņu pars (partis) 'daļa, grupa'. (šķirklī partija)
- No franču parvenu, kam pamatā latīņu pervenire. (šķirklī parvēnijs)
- No franču passe-partout 'iziet visur cauri'. (šķirklī paspartū)
- No angļu selfie, angļu self 'sevi, pats'. 2013. gadā vārds pašbilde pasludināts par gada vārdu. Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašbilde)
- No itāliešu peperoni (peperone, pepe 'pipars'). (šķirklī peperoni)
- No senkrievu мята, kam pamatā latīņu mentha 'piparmētra'. (šķirklī piparmētra)
- No vācu Spargel, kam pamatā grieķu asparagos. (šķirklī sparģelis)
- No vācu Pornographie, franču pornographos 'tāds, kurā rakstīts par prostitūtām' (pornē 'netikle, prostitūta' un graphein 'rakstīt'). (šķirklī pornogrāfija)
- No vācu Präparat, kam pamatā latīņu praeparatus. (šķirklī preparāts)
- No franču préparer, kam pamatā latīņu praeparare 'sagatavot'. (šķirklī preparēt)
- No franču presénter, kam pamatā latīņu praesentare 'parādīt'. (šķirklī prezentēt)
- No grieķu prognōsis 'paredzēšana'. (šķirklī prognoze)
- No latīņu provizor 'tāds, kas iepriekš paredz, sagatavo'. (šķirklī provizors)
- No krievu публика, vācu Publikum, kam pamatā latīņu publicum 'parastie ļaudis'. (šķirklī publika)
- J. Endzelīna jaunvārds (1922), darināts pēc lietuviešu rašýti 'rakstīt' parauga. (šķirklī rasēt)
- No latīņu reparatio 'atjaunošana'. (šķirklī reparācija)
- No lejasvācu riem 'atskaņa'. Aizguvums minēts jau 17. gs. Kad 19. gs. otrajā pusē to aizstāja jaunvārds dzejolis, vārds rīme kļuva par mākslinieciski nevērtīga dzejoļa vai panta apzīmējumu. (šķirklī rīme)
- No vācu richtig 'pareizs, īsts'. (šķirklī riktīgs)
- No latīņu ritus 'paraža, ceremonija, rituāls'. (šķirklī rits)
- Saīsinājums no zviedru Svenska Aeroplan Aktiebolaget (uzņēmums sākotnēji ražoja lidaparātus). (šķirklī SAAB)
- No angļu sample 'paraugs, fragments'. (šķirklī sampls)
- No franču saper 'parakties apakšā'. (šķirklī sapieris)
- No latīņu separatus 'atdalīts'. (šķirklī separātisms)
- No latīņu separator 'atdalītājs'. (šķirklī separators)
- No latīņu separatus 'atdalīts'. (šķirklī separāts)
- No grieķu sibylla 'pareģe'. (šķirklī sibilla)
- No latīņu syncopare. (šķirklī sinkopēt)
- No angļu sparring. (šķirklī sparings)
- Pēc Senās Romas vergu sacelšanās vadītāja, gladiatora Spartaka (Spartacus) vārda. (šķirklī spartakiāde)
- No latīņu spectrum 'aina, parādība' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī spektroskopija)
- No latīņu spectrum 'aina, parādība' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī spektrometrs)
- No grieķu statikos 'stāvošs' un grieķu statikē 'mācība par svaru, līdzsvaru'. (šķirklī statika)
- No arābu sunna 'izturēšanās, paradums'. (šķirklī Sunna)
- No arābu šarī'ā 'pareizs ceļš'. (šķirklī šariats)
- No franču chiffre 'cipars' (šķirklī šifrs)
- No angļu markas Tabasco, kam pamatā šādas šķirnes piparu nosaukums. (šķirklī tabasko)
- No itāļu tempera, kam pamatā latīņu temperare 'sajaukt pareizās proporcijās'. (šķirklī tempera)
- No latīņu temperamentum 'īstais, pareizais samērs'. (šķirklī temperaments)
- No franču, angļu terrarium, kam pamatā latīņu terra 'zeme' (pēc vārda aquarium parauga). (šķirklī terārijs)
- No grieķu typos 'forma, paraugs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī tipoloģija)
- No grieķu typos 'nospiedums, paraugs'. (šķirklī tips)
- No franču transparent, kam pamatā latīņu transparere 'spīdēt cauri'. (šķirklī transparents)
- No franču transparent, kam pamatā latīņu transparere 'spīdēt cauri'. (šķirklī transparents)
- No angļu triathlon, kas veidots pēc grieķu pentathlon (pentatlons) 'pieccīņa' parauga. (šķirklī triatlons)
- No vācu probieren, kam pamatā latīņu probare 'novērtēt, atzīt par labu'. (šķirklī provēt)
- No leģendas par to, ka aizliegtais auglis (ābols) iestrēdzis Ādamam rīklē. (šķirklī ādamābols)
- No vācu Askorbinsäure; grieķu a (nolieguma partikula) un latīņu scorbutus 'skorbuts'. (šķirklī askorbīnskābe)
- No grieķu parasitos 'tāds, kas ēd pie sveša galda; liekēdis'. (šķirklī parazīts)
- No latīņu usus 'lietojums, paradums'. (šķirklī ūzuss)
- Jura Alunāna jaunvārds (ap 1860. g.), kas darināts pēc lietuviešu veĩkalas 'darbs, darbība' parauga ar nozīmi 'darbība, darījums, darīšanas'. Mūsdienu nozīmi vārds ieguvis 19. gadsimta beigās. (šķirklī veikals)
- No angļu verdict, kam pamatā latīņu vere dictum 'pareizi teikts'. (šķirklī verdikts)
- No franču vernissage 'lakošana', nosaukums cēlies no mākslinieku paraduma dienu pirms izstādes atklāšanas pārklāt gleznas ar laku. (šķirklī vernisāža)
- Iespējams, ka sausseržu latīniskais nosaukums radies par godu Ādamam Loniceram – ārstam un dabas pētniekam, kā arī traktāta 'Naturalis Historae Opus Novum' autoram. (šķirklī vīteņsausserdis)
- No latīņu vivarium 'zvēru dārzs, medību parks', kam pamatā latīņu vivus 'dzīvs'. (šķirklī vivārijs)
- 19. gs. darinājums pēc krievu слон parauga, ar ko aizstāja līdz tam lietoto vārdu elefants. (šķirklī zilonis)
- No latīņu paralyticus, grieķu paralytikos. (šķirklī paralītisks)
- No krievu vārda меньшенство 'mazākums', jo 1903. gadā Krievijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija sadalījās, izveidojot meņševiku (mazinieku) un boļševiku (lielinieku) virzienus. (šķirklī mazinieks)
- No vācu Schablone 'paraugs, modelis'. (šķirklī šablons)
Atrasts normatīvajos komentāros (120):
- Ilgu laiku latviešu valodniekiem bija negatīva attieksme pret šāda tipa salikteņiem. Tagad pēc vācu valodas parauga darinātie baložpelēks, debeszils, sniegbalts u. tml. tiek uzskatīti par atbilstošiem latviešu literārās valodas normām. (šķirklī baložpelēks)
- Vārda lietojums ar nozīmi 'kārtējais' atzīstams par nevēlamu. Jēdziena tekošais remonts apzīmēšanai LZA Terminoloģijas komisija apstiprinājusi vārdkopu uzturēšanas remonts. (šķirklī tekošs)
- Praksē nereti sastopamo apakšsvītra un zemsvītra vietā LZA terminoloģijas komisija kā pareizo pieņēmusi terminu pasvītra. (šķirklī pasvītra)
- Izplatīta kļūda ir pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formu nepareizs lietojums. Aicinot ienākt, ir jāsaka "nāciet", nevis "nākiet" vai "nākat". (šķirklī nākt)
- Divdabi redzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz ko tādu, ko var pieļaut, pieņemt par iespējamu, arī ar nozīmi 'droši vien', piemēram: Redzams, viņš zina, ko dara. (šķirklī redzams)
- Nav vēlams lietot izteiksmi runa iet (no krievu valodas речь идёт), jāsaka ir runa (par ko). (šķirklī runa)
- Vārda pareizrakstību formā konsīlijs (ar garu patskani ī otrā zilbē) 2021. gada 8. septembra sēdē (prot. Nr. 7 4. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. Tā kā oriģinālvalodas vārdā consilium otrā zilbe ir uzsvērta, šis patskanis latviešu valodā atveidojams kā garš ī. (šķirklī konsīlijs)
- Kaut arī sarunvalodā un rakstos dažkārt sastopams lietojums patreiz, tas uzskatāms par kļūdainu, jo konkrētais apstākļa vārds ir darināts no vārdu savienojuma pašā reizē, nevis patā reizē. (šķirklī pašreiz)
- Nereti valodas praksē sastopama pēc angļu valodas parauga darināta forma paralimpisks, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai. (šķirklī paraolimpisks)
- Šim darbības vārdam tagadnes 3. personā ir izveidojušās paralēlformas: mežģās – mežģījas. Valodā biežāk lieto īsāko darbības vārda formu mežģās (pirksti mežgās), kas nav fiksēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī mežģīties)
- Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
- Pēc 2. pasaules kara vārdam žīdi, žīds, žīdiete radās negatīva emocionāli ekspresīva nokrāsa, tāpēc mūsdienu latviešu valodā, runājot par attiecīgo tautu, tautību, ieteicams lietot vārdu ebreji, ebrejs, ebrejiete. (šķirklī žīdi)
- Šo vārdu par latviešu valodas vārddarināšanas sistēmā iederīgu atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2024. gada 10. aprīļa sēdes protokola Nr. 4 2. §). (šķirklī māsība)
- Nereti īpašības vārdu saturisks lieto ar īpašības vārda saturīgs nozīmi 'tāds, kam ir nopietns, vērtīgs saturs; domām, atziņām bagāts', kas nav pareizi. (šķirklī saturisks)
- Apstākļa vārdu tik reizēm lieto pakārtojuma konstrukcijā par tik, par cik, kas ieviesusies krievu valodas ietekmē. Piemēram: mēs esam stipri par tik, par cik esam vienoti. Latviskāk un vienkāršāk: mēs esam tik stipri, cik esam vienoti. (šķirklī tik)
- Tā kā šī īpašības vārda pamatā ir lietvārds partija, par pareizu un vārddarināšanas celmam atbilstošu ir uzskatāms adjektīvs partijisks. (šķirklī partejisks)
- Latvijā šis kafijas dzēriens nereti tiek dēvēts par lati vai lates kafiju, taču tā pareizais nosaukums ir late makjato. (šķirklī late)
- Divdabi zināms nereti lieto kā iespraustu vārdu ar nozīmi 'protams, saprotams, bez šaubām', piemēram: Es, zināms, tev samaksāšu, ko esmu parādā. (šķirklī zināms)
- Vārdi zvērīgs un zvērisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan zvērīgs niknums, gan zvērisks niknums). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds zvērīgs (zvērīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt zvērisks niknums. (šķirklī zvērisks)
- Kaut arī praksē nereti sastopams lietojums vīriešu dzimtē advents, atbilstoši LZA Terminoloģijas komisijas lēmumam Nr. 80, par pareizo uzskatāms lietojums sieviešu dzimtē advente. (šķirklī advente)
- Nav vēlams vārdu savienojuma par cik lietojums latviskā tā kā vietā (piem., par cik biju ar to saskāries; pareizi – tā kā biju ar to saskāries). Šāds lietojums radies, burtiski atveidojot krievu valodas поскольку. Vārdu savienojumi par cik un par tik latviešu valodā lietojami, runājot par skaitāmu daudzumu. Piemēram, Kur un par cik var noīrēt istabu? (šķirklī par)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 13. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par atsevišķu svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā, vienprātīgi nolēma ieteikt sapindu dzimtas auga Ķīnas līčijas (Litchi chinensis) un tās augļa latviskā nosaukuma formu līčija. (šķirklī līčija)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipot)
- Šī cepumu veida dēvēšana par makaroniem, kā dažkārt tas tiek darīts, nebūtu vēlama, jo var radīt pārpratumus homonīmijas dēļ ar vārdu makaroni nozīmē 'pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot'. (šķirklī makaronbiskvīti)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga: "Avots", 1995) blakus tradicionālajai formai mameluks ir dota arī tieši no arābu valodas atveidotā forma – mamlūks, taču praksē to nelieto. (šķirklī mameluks)
- Praksē lieto arī formas noķēzu, noķēzi, noķēza, kuras nav rādītas "Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā", bet ir ievietotas "Latviešu literārās valodas vārdnīcā". (šķirklī noķēzīt)
- Sadzīvē lietotā abreviatūra PVC ir attiecīgā materiāla veida apzīmējums angļu valodā, savukārt latviešu valodā tā pareizi rakstāma PVH. (šķirklī PVC)
- Laika gaitā mainījusies šā vārda pareizrakstība. Ja agrāk par pareizu tika atzīta forma ar patskani o (epistolārs – sk. Latviešu literārās valodas vārdnīcu), tad tagad normatīvajās vārdnīcās reģistrēta forma ar patskani u (epistula, epistulārs). (šķirklī epistulārs)
- Ļoti bieži vārds uzstādījums tiek lietots atbilstoši krievu valodas vārdu установка, постановка nozīmēm. Piem., politisks uzstādījums; uzstādījums palielināt minimālo algu; mērķa uzstādījums; sportistu uzstādījums – cīņa par medaļām. Šādos gadījumos vēlams izvēlēties citus vārdus – nostādne, izvirzījums u. tml. Piemēram, politiska nostādne; mērķa izvirzījums; sportistu mērķis – cīņa par medaļām. (šķirklī uzstādījums)
- Apzīmētājs "vispasaules" uzskatāms par liekvārdīgu. Tā vietā lietojams apzīmētājs "pasaules". (šķirklī vispasaules)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistisks), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistisks)
- Šā vārda pareizrakstība latviešu valodā vēl nav nostabilizējusies, tas sastopams arī formās kontroversāls, kontraversāls. (šķirklī kontroversiāls)
- LZA Terminoloģijas komisija 2001. gada lēmumā Nr. 5 oficiāli apstiprinājusi, ka komersants un uzņēmējs nav sinonīmi. Vārdam uzņēmējs ir plašāka semantika nekā vārdam komersants. Komersanta darbība parasti ir saistīta ar tirdzniecību, bet uzņēmēja darbība var būt daudz plašāka. (šķirklī komersants)
- Praksē sastopams arī šā vārda rakstījums ar garo patskani ē: ezotērisks, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterisks)
- Vēlams vārdu līderis attiecināt tikai uz dzīvām būtnēm (cilvēkiem). Nav ieteicams šo vārdu lietot, runājot, piemēram, par parādībām, kas kādā statistikā ieņem pirmo vietu (vēzis ir līderis, zādzības no dzīvokļiem kļuvušas par līderi u. tml.). (šķirklī līderis)
- 20. gs. 80. gadu sākumā tika mainīta šā vārda pareizrakstība, ieviešot patskaņa e pagarinājumu: afēra. (šķirklī afēra)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, 1995.) par pareizu atzīts šāds rakstījums: alelujā, allelujā. Tomēr praksē daudz biežāk šo vārdu lieto bez garumzīmes. Tāpēc jaunākajās vārdnīcās dota forma – aleluja. (šķirklī aleluja)
- Kopā ar darbības vārdiem aptrūkties, aptrūkt 'pietrūkt' parasti lietojams lietvārds ģenitīvā: aptrūkst maizes, aptrūkās malkas, taču dažreiz ģenitīva forma ir neiespējama: aptrūkusies nauda. (šķirklī aptrūkties)
- Krievu valodas ietekmē dažreiz sastopams vārda atlass nepareizs lietojums nozīmē 'karšu krājums'. Krievu valodā šādu krājumu apzīmē ar vārdu атлас, kas veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas Atlas. Turpretim latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu Atlantos. (šķirklī atlass)
- Nav vēlams apstākļa vārdu atpakaļ lietot ar nozīmi 'iepriekš, senāk', piem., trīs gadus atpakaļ, neilgi atpakaļ. Šādā nozīmē pareizāk lietot apstākļa vārdu pirms: pirms trim gadiem, pirms neilga laika. (šķirklī atpakaļ)
- Sastopams nevēlams, krievu valodas ietekmē (no vārda отнестись) radies vārda attiekties lietojums, piem., viņš pret mani attiecas labi; kā viņi attiecas pret šo parādību. Latviski iespējams lietot citus darbības vārdus, piem., viņš pret mani izturas labi; kā viņi vērtē šo parādību. (šķirklī attiekties)
- Darbības vārdu audzināt lieto, runājot par cilvēku, viņa garīgo attīstību, bet augus vai dzīvniekus audzē. Dažreiz šī valodas kļūda izmantota reklāmās uzmanības pievēršanai: "Labi audzinātas vistas." (šķirklī audzināt)
- Terminoloģijas komisija par pareizu ir atzinusi formu barbekjū. (šķirklī barbekjū)
- Praksē dažkārt tiek lietota no angļu valodas aizgūtā šī vārda rakstība ar patskani o – benzopirēns, taču tā uzskatāma par kļūdainu. (šķirklī benzpirēns)
- Šā vārda vīriešu dzimtes formu bodijs par pareizāko atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2019. gada 8. maija sēdes protokola Nr. 5). Iepriekš praksē nereti sastopams šī apģērba gabala nosaukums sieviešu dzimtē – bodija. (šķirklī bodijs)
- Agrāk šo vārdu rakstīja ar īso e, tagad pareizā forma ir ar garo ē – cērijs. (šķirklī cērijs)
- Latviešu valodā aiz nelokāmajiem skaitļa vārdiem parasti lieto lietvārda ģenitīva formu (četrdesmit gadu), dažos gadījumos lietojama nominatīva vai akuzatīva forma (bija pagājuši četrdesmit gadi). (šķirklī četrdesmit)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipēt)
- Latviešu valodā dažreiz ir sastopams vārda dermatīns nepareizs rakstījums ar lieku n iespraudumu – dermantīns. Pareizā forma – dermatīns. (šķirklī dermatīns)
- Kopā ar skaitļa vārdu deviņdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos var lietot arī nominatīvā vai akuzatīvā: deviņdesmit hektāru zemes, upe ir deviņdesmit metrus plata. (šķirklī deviņdesmit)
- Kopā ar skaitļa vārdu divdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā (divdesmit gadu ilgs periods, aizritējuši divdesmit gadi, nodzīvot divdesmit gadus). (šķirklī divdesmit)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistija), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistija)
- Praksē sastopams arī šo vārdu rakstījums ar garo patskani ē: ezotērija, ezotērika, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterija)
- Mainījusies vārdu hellēnisms, hellēnisks, hellēņi pareizrakstība. Tagad tie jāraksta nevis ar vienu, bet diviem līdzskaņiem l. (šķirklī hellēņi)
- Darbības vārda izsmelt 3. nozīmi par nevēlamu ir uzskatījis gan J. Endzelīns, gan vairāki mūsdienu valodnieki. (šķirklī izsmelt)
- Latviešu valodā izplatīts ir saikļa jeb lietojums saikļa vai vietā: brauksim jeb iesim kājām? Šādos gadījumos pareizāk lietot saikli vai: brauksim vai iesim kājām? (šķirklī jeb)
- Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
- Dažkārt sastopamais darbības vārda kalpot lietojums savienojumā ar "par", "kā" un lietvārdu (nozīmē 'noderēt, būt piemērotam') radies krievu valodas ietekmē un nav vēlams. Izteiksmes telpa kalpo par deju zāli; kūdra kalpo kā izejviela vietā var teikt telpu var izmantot dejošanai; kūdra ir izejviela. (šķirklī kalpot)
- Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (R., "Avots", 1995.) šis vārds dots vīriešu dzimtē, lai gan oriģinālvalodai tuvāka būtu sieviešu dzimtes forma. (šķirklī kips)
- Dažreiz tiek nepareizi lietota šī vārda forma ar burtu e saknē (komendants). Pareizā vārda forma ir komandants, komandante. (šķirklī komandants)
- Latviešu valodā darbības vārdu komunicēt dažreiz lieto nepareizi – komunikēt. Pareizā forma: komunicēt. (šķirklī komunicēt)
- Vārdkopas krāsainais televizors vietā pareizāk ir teikt krāsu televizors. (šķirklī krāsains)
- Diezgan bieži sastopams vārdu lesbiete, lesbisks, lesbisms lietojums ar z: lezbiete, lezbisks, lezbisms. Mūsdienās par pareizu atzīta forma ar s: lesbiete, lesbisks, lesbisms. (šķirklī lesbisms)
- Krievu valodas ietekmē izplatījies nevēlams vārdu savienojums kā likums (как правило). Latviskā izteiksmē no šāda vārdu savienojuma būtu jāizvairās, tā vietā lietojot vārdus noteikti, katrā ziņā, parasti, vienmēr u.tml. (šķirklī likums)
- Latviešu tautas folklorā un mitoloģijā šis vārds ir pārveidojies par Līkcepuri. (šķirklī Lucifers)
- Divdabi lūdzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, piemēram: Neskaties, lūdzams, atpakaļ! Lūdzams, bērns, nedari to! (šķirklī lūdzams)
- Sarunvalodā bieži tiek lietota nelokāmā forma mannā, tomēr par atbilstošu valodas normai uzskatāma lokāmā sieviešu dzimtes forma manna. (šķirklī manna)
- Ja nepieciešams, profesijas nosaukumu medicīnas māsa var attiecināt arī uz vīrieti. Tādā gadījumā nosaukumu "medicīnas māsa" iekļauj kopdzimtes vārdu paradigmā, kam datīvā ir galotne -am – medicīnas māsam Kļavam. (Sīkāk par šo jautājumu sk. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. 5. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2010, 95. lpp.) (šķirklī medicīna)
- Praksē lieto arī formu megaommetrs, kas nav akceptēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī megommetrs)
- Mēnesszivi dažreiz kļūdaini sauc arī par saules zivi (acīmredzot angļu valodas iespaidā). Jāatceras, ka angļu valodā par moonfish sauc pilnīgi citas – stavridu dzimtas zivis. (šķirklī mēnesszivs)
- Ņujorkas Metropolitēna opera pareizi būtu jāsauc par Ņujorkas Metropoles operu. Pagaidām vairāk izplatīts ir tradicionālais (nepareizais) nosaukums. (šķirklī metropolitēns)
- Praksē ir izplatīta arī paralēlforma miežagrauds, kas vairs nav akceptēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī miežgrauds)
- Runājot par ēdieniem vai dzērieniem, literāri pareizi ir lietot vārdu garšot, nevis mīlēt: man garšo šokolāde, nevis es mīlu šokolādi. (šķirklī mīlēt)
- Vārdi nedabīgs un nedabisks mūsdienu latviešu valodā tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (piem., nedabīgi smieties un nedabiski smieties). Tomēr būtu vēlams šo vārdu lietojumā ievērot to atšķirīgās semantiskās nianses, piemēram, nedabisks 'neatbilstošs dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai', bet nedabīgs 'neatbilstošs (cilvēka) dabai mākslots, neīsts'. Atšķirības ir arī lietojuma biežumā – izplatītāks ir vārds nedabisks. (šķirklī nedabisks)
- Nav vēlams salīdzinājumā lietot saikli nekā, ja teikumā ir izteikts noliegums. Tādos gadījumos jālieto partikula kā, piemēram: Apavi šeit nav lētāki kā pie mums. (šķirklī nekā)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma -ņurku, -ņurki, -ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī noņurcīt)
- Praksē sastopama arī forma nopakaļis, kas nav reģistrēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī nopakaļ)
- Aizguvuma noparkot vietā ieteicams lietot vārdu novietot. (šķirklī noparkot)
- Praksē tikpat bieži lieto arī formu nopludināt (nopludināt dzīvokli, nopludināt informāciju), kas nav reģistrēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī noplūdināt)
- Suņu šķirnes nosaukumiem, kas atvasināti no vietvārdiem, lietojama izskaņa -ietis, līdz ar to pareizā forma ir ņūfaundlendietis, nevis ņūfaundlends, kā dažkārt sastopams valodas praksē. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma ņurku, ņurki, ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī ņurcīt)
- Šī abreviatūra praksē nereti tiek izrunāta ar līdzskani k pēc angļu valodas parauga – okta, taču pareizā izruna ir ar līdzskani c – octa, jo abreviatūra veidota no latviešu valodas vārdiem. (šķirklī OCTA)
- No botānikas viedokļa jebkurš auglis ar vairākām sēklām tiek uzskatīts par ogu (piem., apelsīns, tomāts, ķirbis, melone ir ogas, bet zemenes un avenes nav ogas), tomēr vārdnīcā sniegtais skaidrojums ietver ikdienas valodā lietoto šī jēdziena izpratni. (šķirklī oga)
- Praksē nereti tiek lietota arī 5. deklinācijas forma ar galotni -e: olīve, tomēr par valodas normai atbilstošu uzskatāma 4. deklinācijas forma ar galotni -a: olīva. (šķirklī olīva)
- Vārdi ombudsmens vai ombudsmenis lietojami, runājot par citu valstu tiesībsargiem. (šķirklī ombudsmens)
- Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza. (šķirklī omulība)
- Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza. (šķirklī omulīgs)
- Mūsdienās vārdu orgāns nebūtu vēlams lietot, runājot par iestādi, organizāciju vai preses izdevumu (tātad nevis preses orgāns, bet preses izdevums). (šķirklī orgāns)
- Latviešu valodas ekspertu komisija socioloģijas terminam padomisms pieļāvusi paralēlformu sovetisms. (šķirklī padomisms)
- Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
- Pēc pašlaik pastāvošajām pareizrakstības normām vārds panda lietojams vīriešu dzimtē, taču praksē to biežāk lieto kā sieviešu dzimtes vārdu. (šķirklī panda)
- Praksē sastopami divējādi šā vārda rakstījumi: paraša un paraža. Literārās valodas normai atbilstošā forma – paraža. (šķirklī paraša)
- Praksē samērā bieži lieto arī formu pārpilnam, kas nav reģistrēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī pārpilnām)
- Nozīmē 'sporta sacensību norise guļus vai sēdus uz grīdas' lietvārds parters nereti tiek lietots ar galotni -is: parteris, tomēr pareizrakstības normām atbilstošs ir lietojums ar galotni -s: parters. (šķirklī parters)
- Vārdu partizāns dažreiz lieto arī kā 2. deklinācijas lietvārdu ar galotni -is: partizānis. Pareizā forma ir galotni -s: partizāns. (šķirklī partizāns)
- Vārdu pateikt vienkāršās tagadnes formās parasti nelieto. (šķirklī pateikt)
- Savulaik valodnieks J. Endzelīns ir atzinis šo vārdu un tā atvasinājumus par nevēlamiem aizguvumiem no vācu valodas. Tādēļ vārdu savienojums "pielietojamās zinātnes" latviešu valodā nav vēlams, tā vietā lietojums termins "lietišķās zinātnes". (šķirklī pielietot)
- Sadzīvē bieži šo salātu nosaukums kļūdaini tiek rakstīts un runāts ar pirmo patskani o – rosols, tomēr par literāri pareizo atzīstams lietojums ar pirmo patskani a – rasols. (šķirklī rasols)
- Runājot par pasākumu sportā (1. nozīme), biežāk tiek lietota šī vārda daudzskaitļa forma. Vienskaitļa forma parasti tiek lietota otrajā nozīmē. (šķirklī sacīkstes)
- Vārds sagarumot parasti tiek lietots mežrūpniecības nozarē, turpretim sagarināt vairāk lieto, runājot par amatniecības, mājsaimniecības darbiem. (šķirklī sagarināt)
- Rakstos un sarunvalodā substantīvs saržs nereti tiek jaukts ar substantīvu šaržs 'satīrisks vai humoristisks portrets (parasti kariķēts zīmējums), kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības, pazīmes'. (šķirklī saržs)
- Latviešu valodā nereti sastopams lietvārda senjors lietojums ar lietvārda seniors nozīmi, tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī senjors)
- Angļu vārda "smogs" latviskojums "smacenis" kļuva par 2005. gada vārdu. Šo vārdu bija iesūtījis kāds interneta lietotājs, minot, ka pirms tam smaceni pamanījis jau Anšlava Eglīša darbos. (šķirklī smogs)
- Pēc pastāvošajām pareizrakstības normām šis vārds jāraksta bez līdzskaņa j – sovetologs, taču valodas praksē biežāk lieto no angļu valodas pārņemto formu sovjetologs, sovjetoloģe. (šķirklī sovetologs)
- Pēc pastāvošajām pareizrakstības normām šis vārds jāraksta bez līdzskaņa j – sovetoloģija, taču valodas praksē biežāk lieto no angļu valodas pārņemto formu sovjetoloģija. (šķirklī sovetoloģija)
- Lēmums par šā vārda rakstību ar garo patskani ā pieņemts Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas sēdē 2010. gadā. (šķirklī tornādo)
- Ieteicams šo vingrojumu sistēmu dēvēt par stiepšanās vingrojumiem. (šķirklī strečings)
- Dažreiz sarunvalodā un rakstos substantīvs susliks tiek lietots rakstījumā ar ļ: susļiks, šāds lietojums nav pareizs. (šķirklī susliks)
- Lietojumā bieži sastopams apzīmējums šitake sēnes, taču, ņemot vērā vārda cilmi, kā arī latviešu valodas gramatikas likumības, šis lietojums uzskatāms par kļūdainu; vārds šitake lokāms: vienskaitļa nom. šitake, ģen. šitakes, dat. šitakei, akuz. šitaki, instr. ar šitaki, lok. šitakē, daudzskaitļa nom. šitakes, ģen. šitaku, dat. šitakēm, akuz. šitakes, instr. ar šitakēm, lok. šitakēs. (šķirklī šitake)
- Atsevišķos avotos šis vārds rakstīts ar divskani ei – teikvondo, tomēr par oriģinālvalodai atbilstošāko atzīstams rakstījums tekvondo. (šķirklī tekvondo)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
- Latviešu valodā sastopams divējāds šā vārda rakstījums: kaprolaktams, kaprolaktāms. Terminoloģijas komisijā par pareizu atzīta forma kaprolaktams. (šķirklī kaprolaktams)
- Vārdu nejūtīgs vēlams lietot, runājot par emocionālo sfēru (resp., tikai 1. nozīmē). (šķirklī nejūtīgs)
- Latviešu valodas ekspertu komisija vārdus "uzputenis" un "uzpūtenis" ir atzinusi par paralēlformām. (šķirklī uzpūtenis)
- Neliterārais aizguvums vot ir uzskatāms par nevēlamu latviešu literārās valodas elementu. (šķirklī vot)
- Praksē lieto arī vārdus zibensnovadītājs, zibeņnovedējs, kas nav akceptēti pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī zibensnovedējs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klases darbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: mājasdarbs – mājās veicams skolas uzdevums; mājas darbs – mājās veicams sadzīves darbs. (šķirklī mājasdarbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klasesdarbs)
- Vārdi necilvēcīgs un necilvēcisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan necilvēcīgas pūles, gan necilvēciskas pūles). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds necilvēcīgs (necilvēcīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska parasti izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt necilvēciskas pūles. (šķirklī necilvēcīgs)
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (kā) par brīnumu
- (kā) par nelaimi
- (kā) par postu
- (ne)ko (ne)iztaisīt (par ko)
- (par) galvas tiesu
- ainavu parks
- aiziet par tālu
- akadēmiskais parādnieks
- akadēmiskais parāds
- ar pilnu sparu
- arābu cipari
- ārējais parāds
- asparāgu dzimta
- atdot par ķīlu
- braukt par zaķi
- būt nāvei parādā
- būt par postu
- celt āzi par dārznieku
- celties un krist (par ko)
- dabas parks
- dīgšanas spars
- domāt (tikai) par savu ādu
- dot parakstu
- drebēt par savu ādu
- dzīvot uz parāda
- elektroniskais paraksts
- elpināšanas aparāts
- Es tev (arī viņam, jums u. tml.) parādīšu!
- gaisā parauts
- galva nesāp (kādam) (par ko)
- galvu neglaudīs (par ko)
- griezt par labu
- hormonāls preparāts
- iecelt āzi par dārznieku
- iegriezt pareizās sliedēs
- iegriezties parastajās sliedēs
- iepirkt par dzimtu
- iet savu parasto gaitu
- iziet par sievu
- izkulties no parādiem
- izlikties par beigtu
- iztaisīt par cilvēku
- kā par sodību
- kā par spīti
- kā parasti
- kalpot par vēderu
- kas (tev, jums, viņam, viņai u. tml.) par daļu
- kas man (mums) par daļu
- kas par desām
- Kas par štelli?
- Kas par vainu?
- kauties ar parādiem
- klusē kā partizāns
- kļūt par karstu
- konservatīvās partijas
- kortikosteroīdu preparāti
- kosmiskais lidaparāts
- krist par laupījumu
- krist par upuri
- kūlīšu sienamais aparāts
- labāk par labu
- Lai piķis parauj!
- Lai velns par mazu puiku paliek!
- Lai velns par stenderi paliek!
- Lai velns parauj!
- līdz riebumam (pareizs, pieklājīgs, laipns u. tml.)
- likt par priekšzīmi
- likt roku ugunī (par ko)
- muldēt par deviņiem mēmiem
- muldēt par septiņiem mēmiem
- nacionālais parks
- nāk par labu
- nāk par ļaunu
- nāk par sliktu
- nākt par sievu
- ne par grasi
- ne par kādu naudu
- ne par kapeiku labāks
- ne par kapeiku sliktāks
- ne par ko
- ne par matu
- ne par naga melnumu
- ne par pašu vilku nebēdāt
- ne par pirksta platumu
- ne par sprīdi
- nebūtu par ļaunu
- nebūtu par skādi
- ņemt par labu
- nepalikt atbildi parādā
- nepalikt parādā
- neredzēt tālāk par savu deguna galu
- neredzēt tālāk par savu degungalu
- nespēt par lūpu pārspļaut
- nokārtot parādu
- novērtēt pretinieku par zemu
- ozolpaparžu ģints
- pacelt glāzi (par kādu, par ko)
- paldies par kūkām
- paliek par karstu
- papardes zieds
- paparžu rinda
- par (pliku) sviestmaizi
- par brīvu
- par kapeikām
- par katru cenu
- par ko
- par labu kādam
- par laimi
- par mata tiesu
- par matu
- par mazām naudiņām
- par naga melnumu
- par nastu (kādam)
- par nāvi (jau) nebūtu
- par nieku
- par nožēlu
- par pliku paldies
- par šauru
- par sevi
- par simt astoņdesmit grādiem
- par sliktu
- par smiekla naudu
- par spīti
- par sprīža tiesu
- par tiesu
- par to
- par tukšu
- par tukšu paldies
- par tukšu velti
- par velti
- par visām lietām
- par visu miljonu
- par visu naudu
- par visu vairāk
- par zīmi
- parādes durvis
- parādīt (kādam) pigu
- parādīt (ko) no labās puses
- parādīt (ko) no sliktās puses
- parādīt dūri
- parādīt durvis
- parādīt garu degunu
- parādīt klasi
- parādīt kulaku
- parādīt mēli
- parādīt pēdējo godu
- parādīt sevi
- parādīt velnu
- parādīt zobus
- parādīties atklātībā
- parādīties uz skatuves
- paradīzes ābele
- paradīzes ābols
- paradīzes putns
- paradīzes stūrītis
- parādu kalpība
- parādu kapitalizācija
- parādu verdzība
- parafīna terapija
- parakstāmā literatūra
- paralēlā pasaule
- parastā krustaine
- parastā purvmirte
- parastais mārsils
- parastais ods
- parastais vekselis
- parasts mirstīgais
- paraustīt plecus
- paraut fraku
- paraut pēdu
- paraut vagu
- pareiza nauda
- pareizajās sliedēs
- pareizāk sakot
- pareizs laiks
- pāri par
- parlamentārā (arī valdības u. tml.) krīze
- parlamentāra republika
- parmēliju ģints
- pārneses parādības
- partijas (iekšējā) opozīcija
- partizānu karš
- pataisīt baltu par melnu
- pataisīt melnu par baltu
- pataisīt par cilvēku
- patogēnie parazīti
- pats par sevi
- pats par sevi saprotams
- Piķis parāvis!
- pilnā sparā
- pipari uz mēles
- planētu parāde
- progresējošā paralīze
- rādīt paraugu
- regulārais parks
- reiz par visām reizēm
- reizi par visām reizēm
- Republikāņu partija
- rīts gudrāks par vakaru
- rokas par īsām
Atrasts skaidrojumos (200):
- vīties . Būt ar līkumiem (piem., par upi, ceļu).
- (no)krist gar zemi (no)gāzties (par cilvēku); strauji (no)gulties zemē.
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
- spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
- garuma grāds 1/360 daļa no Zemes paralēles.
- matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
- Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
- neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
- kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
- komunārs 1871. gada parīzes Komūnas dalībnieks.
- atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
- pilnīgs Absolūts (par cilvēku).
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- mierizlīgums Abu pušu vienošanās par prasības necelšanu vai par prasības atsaukšanu un tiesāšanās izbeigšanu.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
- dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
- lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
- spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
- gaisa balons aerostats, kas sastāv no milzīga apvalka, kas pildīts ar gāzi, un pasažieriem paredzēta groza.
- mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
- nesaticīgs Agresīvs, nesabiedrisks (par dzīvniekiem).
- nešpetns Agresīvs, nikns; tāds, kura uzvedība traucē (par dzīvniekiem).
- māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
- bildināt Aicināt precēties (parasti kļūt par sievu).
- vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
- pavārte Aile mājas sienā, kas paredzēta nokļūšanai pagalmā.
- sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par ēkām).
- aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem, cilvēkiem tajos).
- aiziet Aizbraukt, atiet (par transportlīdzekļiem).
- aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
- augļot Aizdot naudu, ņemot par to augstus procentus.
- aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku); zaudēt skaļumu (par balsi).
- aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to; aizgādāt (ko) – par transportlīdzekli.
- aiznest Aizgādāt, aizvest (par transportlīdzekļiem).
- aizvākties Aiziet (par karaspēku).
- izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
- nobeigties Aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām).
- izmirt Aiziet bojā, iznīkt (par dzīvniekiem, to kopumu).
- izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām).
- atkāpties Aiziet no amata (parasti valdībā).
- pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
- aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
- piesegt Aizklāt (parasti daļēji, nepilnīgi).
- aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (piem., par domām, iztēli).
- aizskriet Aizlidot (par putniem, kukaiņiem).
- aizlocīties Aizlīkumot (piem., par ceļu, upi).
- piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
- izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
- iziet no galvas aizmirst (par ko).
- iziet no prāta aizmirst (par ko).
- izkrist no prāta aizmirst (par ko).
- izkrist no galvas aizmirst (par ko).
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
- piepildīt Aizņemt, aizpildīt (piem., telpu) – par cilvēkiem.
- sataisīt parādus aizņemties (parasti daudz) un nespēt atdot.
- aizaugt Aizpildīties, pārklāties ar ko augošu (parasti nevēlami).
- aizstrāvot Aizplūst (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
- aizdzīt Aizpūst (par vēju); izkliedēt.
- aizvilkt Aizputināt (par vēju, puteni u. tml.).
- rājiens Aizrādījums, arī nosodījums (piem., par slikti paveiktu vai nepaveiktu darbu, neatbilstošu uzvedību).
- piekasīties Aizrādīt (kādam) par ko sīku, nenozīmīgu.
- nonest Aizraut, aiznest sev līdzi; noraut – par lielu vēju, ūdens straumi u. tml.
- pavilkties Aizrauties (ar ko), ieinteresēties (par ko).
- maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču) ievietošanai.
- aizlīgot Aizskanēt, aizplūst (par skaņām).
- aizaulekšot Aizskriet (par cilvēku).
- aizbizot Aizskriet (par cilvēku).
- aizļinkāt Aizskriet (par zaķi).
- smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
- barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
- dublēt Aizstāt lomas tēlotāju (izrādē, kinofilmā); paredzēt vienu lomu (piem., teātra izrādē) diviem izpildītājiem.
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
- dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties (parasti nevēlami).
- sardze Aizstāvēt (ko), rūpēties (par ko).
- protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
- aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
- pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- sakļaut Aizvērt (ziedus) – par augiem.
- pievērt acis aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
- aizvērt acis Aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
- iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
- paraut Aizvest, paņemt līdzi (kur, līdz kurienei, parasti automobilī).
- treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
- noriets Aizvirzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) – par vēju; izkaisīt, izkliedēt.
- aiziet Aizvirzīties (par kustībā esošiem priekšmetiem).
- aiziet Aizvirzīties, aizslīdēt (par parādībām dabā).
- aizlīst Aizvirzīties, aizslīdēt, piem., par debess spīdekļiem.
- aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (piem., par cilvēku, vagonu rindu).
- tacis Aizžogojums, aizsprosts upē, ko ierīko zivju, parasti nēģu, zušu, ķeršanai.
- palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (attiecīgajā vārdā).
- komediants Aktieris (parasti komiķis), cirka mākslinieks, arī jokdaris.
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība pret ko (piem., valdošo režīmu).
- interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
- celties un krist (par ko) aktīvi iestāties par kāda idejām, rīcību.
- reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
- pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
- atplūdi Aktivitātes, intensitātes mazināšanās (sabiedriskās parādībās).
- ietekmētājs Aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
- sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs (par cilvēku).
- žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mundrs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
- dzīvs Aktīvs, viegli ierosināms (par psihiskām norisēm).
- masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
- cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
- sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
- serumslimība Alerģiskas parādības, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
- pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
- mēnešalga Alga par viena mēneša darbu.
- guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
- killers Algots slepkava (parasti pasūtījuma slepkavības izpildītājs).
- metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
- podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
- sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
- instruktors Amatpersona PSRS komjaunatnes un komunistiskās partijas komitejās.
- kanclers Amatpersona universitātē, kas atbild par saimnieciskajiem un administratīvajiem jautājumiem.
- notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
- virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- kolts Amerikāņu parauga revolveris.
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
- skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
- osteoloģija Anatomijas nozare – mācība par kauliem, to uzbūvi un funkcijām.
- drošības padome ANO institūcija, kas ir atbildīga par starptautisko mieru un drošību.
- briljantzaļais Antiseptisks līdzeklis – zeltaini zaļš pulveris, kura šķīdumu parasti izmanto nobrāzumu, nelielu brūču dezinficēšanai.
- karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
- priekšplāns Apakšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tuvākais attēlojamais objekts.
- apakšmala Apakšējā mala (parasti apģērbam).
- spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
- kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
- trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
- piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
- mīksts Apaļīgs, tukls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- pūslis Apaļš vai ieapaļš izcilnis kādas virsmas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
- terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
- torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
- fonogrāfs Aparāts (ar rotējošu veltnīti) skaņu pierakstīšanai un atskaņošanai.
- mēraparāts Aparāts (kā) mērīšanai.
- testers Aparāts (kā) mērīšanai.
- sildaparāts Aparāts (kā) sildīšanai.
- spektrālaparāts Aparāts (kā) spektra iegūšanai.
- oftalmoskops Aparāts acs dibena apskatei.
- refraktometrs Aparāts acs refrakcijas noteikšanai.
- defektoskops Aparāts apslēpto defektu atklāšanai, ko lieto, piem., metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē.
- gramofons Aparāts ar tauri skaņuplašu atskaņošanai, ko vēlāk aizstāja patafons.
- tonometrs Aparāts arteriālā un venozā asinsspiediena mērīšanai.
- barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.
- autogēns Aparāts autogēnai metināšanai.
- refraktometrs Aparāts dažādu vielu gaismas laušanas koeficienta noteikšanai.
- tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piem., materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
- audiometrs Aparāts dzirdes asuma noteikšanai.
- akvalangs Aparāts elpošanai zem ūdens.
- kinematogrāfs Aparāts filmu demonstrēšanai.
- filmaparāts Aparāts filmu uzņemšanai; kamera.
- fotopalielinātājs Aparāts fotogrāfisko attēlu kopēšanai ar optiskās projekcijas metodi.
- higrometrs Aparāts gaisa mitruma noteikšanai.
- manometrs Aparāts gāzes, tvaika vai šķidruma spiediena mērīšanai.
- kalorimetrs Aparāts izdalītā vai absorbētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- kinoprojektors Aparāts kinofilmu demonstrēšanai uz ekrāna.
- magnetogrāfs Aparāts magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
- magnetometrs Aparāts magnētiskā lauka un vielas magnētisko īpašību raksturlielumu mērīšanai.
- oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu lielumu (piem., elektrisku svārstību) grafiska attēla iegūšanai.
- skrubers Aparāts mehāniskai sīku daļiņu (piem., putekļu, pelnu, kvēpu) un atsevišķu gāzu (sērūdeņraža, amonjaka) atdalīšanai no gāzu maisījuma ar šķidrumu.
- kamera Aparāts optiska attēla uzņemšanai, ierakstam nesējā, pārveidei elektriskā signālā u. tml. (piem., fotoaparāts, kinokamera, videokamera).
- spirometrs Aparāts plaušu funkcionālo spēju mērīšanai.
- radio Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs; radioaparāts.
- radioaparāts Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs.
- reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
- rentgenaparāts Aparāts rentgenoloģiskai izmeklēšanai; rentgena aparāts.
- siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
- signālaparāts Aparāts signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- magnetofons Aparāts skaņu ierakstīšanai magnētiskā lentē un šāda ieraksta atskaņošanai.
- potenciometrs Aparāts sprieguma lieluma mainīšanai un regulēšanai – rezistors ar maināmu pretestību.
- saturators Aparāts šķidrumu piesātināšanai ar gāzi.
- telegrāfs Aparāts telegrammu raidīšanai un uztveršanai; telegrāfa aparāts.
- televizors Aparāts televīzijas raidījumu uztveršanai un demonstrēšanai.
- boilers Aparāts ūdens karsēšanai; tvertne ūdens sasildīšanai, kurā ierīkots šāds aparāts.
- urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
- optometrs Aparāts, ar ko pārbauda redzes asumu un redzes lauku.
- kompjūtertomogrāfs Aparāts, ar ko veic kompjūtertomogrāfiju; datortomogrāfs.
- ugunsdzēsības aparāts aparāts, ar kuru degšanas zonā ievada uguni slāpējošas vielas.
- griezējaparāts Aparāts, ar kuru griež [2] (1).
- siltummainis Aparāts, ar kuru realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
- projektors Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē attēlus; projekcijas aparāts.
- videomagnetofons Aparāts, iekārta videosignāla un skaņas ierakstīšanai magnetofona lentē un reproducēšanai.
Atrasts piemēros (200):
- mizot .. mēs nolēmām parādīt, kā latvieši peras. Uz lāvas augstākā pakāpiena apmetušies, griezām vaļā tvaika ventili un mizojām cits citu ar pirts slotām.
- apdilt .. Zvagūzis ir pavisam parasts vīrelis. Neliela auguma.., īsti nenosakāma vecuma, apbružāts un apdilis kā viņa platmalīte.
- lai ..baļķu cirtējs iedeva viņam.. žāvētu cūkas pavēderes gabalu lai un teica, tas esot no Auriem par labāmdienām.
- vingrotājs ..cirkā, skatoties gaisa vingrotājus, jūsmoju par viņu partnerības izjūtu.
- parķis ..daudz ko šuva no parķa – tā bija lēta, silta drāna, un papucis pa ziemām valkāja parķa kreklus..
- nešķīstenis ..Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šajā dienā paredzēta bluķa vilkšana, ar skaļām dziesmām un uguni dzenot prom tumsu un visādus nešķīsteņus.
- tu ..ja tu spēj pasmaidīt par pasauli, tad viņa smaidīs tev pretī.
- ģēģeris ..Jānis uzsita viņam uz pleca un teica, lai tikai draugs gādājot naudu skrotīm, gan viņš Viļumu izmācīšot par īstu ģēģeri.
- krinolīns ..jaunā sieviete parādījās rokoko krinolīnā.
- mūlāps ..kas tu, dēls, esi par mūlāpu, ka ļauj, lai deguna priekšā sievu noceļ..
- pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
- godināt ..mani agrāk vienkārši sauca par Ezernieku Elzu, tagad mani godināja par Ezernieku jaunkundzi..
- laboratorija ..muitas laboratorija jau ir veikusi vairāk nekā 800 preču paraugu pārbaudes..
- protams ..par .. nākotnes plāniem, protams, neviens nerunāja.
- šķērdība ..parasti vecāmāte tramvajā braukšanu sauca par tukšu šķērdību.
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- tipoloģisks ..redzams, ka vecākā kolēģa uzzīmētajā tipoloģiskajā portretā paralēles ar Zeltiņu ir tikai vispārējas..
- šarlatāns ..Rīgas nervu ārsti viņu [ārstu] atklāti saucot par šarlatānu.
- šīberēt ..savu sajūtu viņa sauca par debešķīgu. Tā kļuva vēl debešķīgāka, šīberējot ar Jāni..
- pašpaļāvīgs ..tās [acis] parasti raudzījās pasaulē ar maigu izbrīnu un pašpaļāvīgu prieku par to, ka tā visa pieder viņam vienam.
- nabags ..tavs direktors ir nabags. Kas tā par firmu, kam tik vien transporta kā tavs trīsritenis ar kasti priekšā?
- zarot ..un .. baltas skaidas man plakstos, acīm asarojot, dzīs – par to, cik sīksti mīlestība zaro caur dienām īsajām, caur mūžu garo.
- aizvelties ..viena kara armija nule aizvēlusies, bet nav parādījusies otrā, neviens nezin, kad tā nāks!
- saulesakmens ..vikingi ceļojumos pāri svešām jūrām .. kompasa vietā izmantojuši īpašu kristālu, ko dēvē par saulesakmeni.
- sprikstēt ..Viņai vienmēr sprikstēja acis, kad Matīss stāstīja par ļaudīs pieredzēto!
- pateikties ..viņi apstājās. Jāatvadās. "Pateicos, Švemberga kungs, par patīkamo vakaru.."
- utubunga ..viņi nav nekādi nabagi un utubungas, kas to nevarētu atļauties, viņiem nav jādreb par katru kapeiku..
- nabagoties ..viņš nabagojās par katru grasi.
- skotele ..Zūze atkal smējās un diedama devās uz klēti paraudzīt sev rītam tīru skoteli un galvas autu..
- pataisīt "..kad mēs apprecēsimies, es ar šitām divām savām rokām Puišiņus pataisīšu par pusmuižu!"
- apžēloties "..lai Dievs tev piedod un apžēlojas par tevi."
- godīgs "Apdomā, kas gan tu būsi par mežsargu, ja nemāki godīgi no plintes izšaut!"
- timpa "Bet viņš gribēja tikt par īstu gleznotāju un apmeklēt Pēterpils mākslas akadēmiju (..) Priekš tam vajadzēja timpu; viņš atlicināja un krāja cik varēdams no savas mācekļa uztura naudas.."
- mest "Būs jāsāk segas mest," māte cilāja rudenī sakrāsotos dzīparu saiņus. "Kad upe iet ciet, tad tā labākā aušana."
- izlaist "Cik maksā?" pirtnieks prasīja. "par vērdiņu divi," maiznieks atteica un izlaida kliņģerīšus uz galda.
- fui "Fui, pat domāt par to negribas."
- atbērt "Jā gan, .. man ļoti patīk mežs", kā parasti ātri runādams, atbēra Pēteris.
- sastostīties "Kad esi zaudējis visu, tu kļūsti brīvs pa īstam. Nu," Anna sastostījās, "es runāju par jūtām."
- grabaža "Kas tad nu par auto," rāmi saka Kursis, "tāda grabaža vien ir, bet mēs ar Jēci salabosim."
- nolādēts "Kas tev tas par nolādētu niķi – ievilkt bez prasīšanas otra mantu?"
- spoks "Ko šuj [vecāki] tam bērnam, ko nešuj! Ne cepure, ne lakats. Tīri par spoku iztaisa."
- kristāltīrs "Kristāltīrais cilvēks..." Kas es, sasodīts, par kristāltīro? Nomazgāja baltu, uzspodrināja, uzlika oreolu virs galvas..
- gruntene "par gruntenēm sauc tādas makšķeres, kurām āķis ar tārpu guļ uz grunts, tas, ir, ezera dibenā."
- prātot "Tu domā, ka es tikai guļu, raudu un prātoju par dvēseles nemirstību?"
- ū "Ū, kas par laiku!"
- rādīt „Vai manas acis rāda pareizi? Tas tiešām esi tu?"
- paplest "Vasara būs gara, gara," mazā Guntiņa papleš rociņas, lai parādītu, cik gara būs vasara.
- feods 11. gs. feods kļuva par feodālās hierahijas ekonomisko pamatu.
- ekijs 13. gadsimtā parādījās zelta ekijs.
- kinoaparāts 16 mm filmu kinoaparāts.
- absolūtisms 18. gs. ir absolūtisma gadsimts, kad Eiropas valstis kļūst par absolūtu monarhu centralizētām valstīm.
- čartists 1848. gadā čartisti sapulcināja pusmiljonu strādnieku un devās iesniegt savas prasības parlamentam.
- kinoaparāts 1895. gadā brāļi Limjēri konstruē pirmo kinoaparātu.
- pārtautoties 19. gs. bija laiks, kad izglītots latvietis centās pārtautoties par vācieti vai krievu.
- partorgs 1949. gada 25. marta rītā mūsu mājās ieradās vairāki bruņoti vīri un vietējais partorgs.
- nokrist 200 metru posmā upe nokrīt par 10 metriem.
- papliks Ābele izskatās tāda paplika, laikam pavasarī izzāģēts parāk daudz zaru.
- kilograms Āboli par piecdesmit santīmiem kilogramā.
- abolicionisms Abolicionisms 18. un 19. gadsimtā iestājās par verdzības atcelšanu.
- absolutizēt Absolutizēt uzskatus, parādības.
- abstrahēties Abstrahēties no blakus parādībām, mazsvarīgā.
- parūkkoks Acis priecē krāšņi ziedošais parūkkoks.
- parakstīt Acis sāp, nevaru vairs parakstīt.
- parādīties Acu priekšā parādās bērnībā redzētais.
- sarkanbrūns Āda sarkanbrūna kā kapars.
- savādnieks Adamsu ģimenes ļaudis ir savādnieki – viens dīvaināks par otru.
- antitēze Aforisma struktūrā biežāk parādās inversija, antitēze, paralēlisms.
- aforisms Aforismi par mīlestību, draudzību.
- eksponometrs Agrāk fotoaparātos bija iebūvēti eksponometri, kuri mērīja gaismu luksos.
- piesvempties Agrāk par pusdienas laiku viņa nebija spējīga piesvempties no gultas.
- tupēt Agrāk skolēniem par nepaklausību lika tupēt uz zirņiem.
- izveidoties Agrākā mazpilsēta izveidojusies par lielu rūpniecības centru.
- aģitēt Aģitēt par 1. sarakstu.
- aģitēt Aģitēt par izvirzīto kandidātu.
- piegružot Aicina iedzīvotājus ziņot par piegružotām vietām.
- līdzdarboties Aicina līdzdarboties dabas parka aizsardzības plāna tapšanā.
- apstāvētājs Aicināt bērēs par apstāvētāju.
- krustmāte Aicināt par krustmāti.
- parunāt Aiz prieka tikko varēju parunāt.
- sargkareivis Aiz stūra parādījās sargkareivis lielā plikādas kažokā, ar šauteni pār plecu.
- mežaparks Aizbraukt uz Mežaparku.
- saasiņojums Aizdomas par saasiņojumu galvā traumas dēļ.
- aizdomas Aizdomas par vīrusu saslimšanu.
- krist Aizdomas par zādzību krīt uz kaimiņiem.
- aizdomāties Aizdomāties par mūsu attieksmi pret citiem.
- aizdusa Aizdusa rodas tad, ja asinīs ir par maz skābekļa.
- aizgrūst Aizgrūst lodi tālāk par 17 metriem.
- aiziet Aiziet mācīties par šuvēju.
- iegātnis Aiziet par iegātni.
- noliecināt Aiziet uz policiju un noliecināt par notikušo.
- departaments Aizjūras departaments.
- parandža Aizliegums nēsāt parandžu sabiedriskās vietās.
- aizlikt Aizlikt piecus latus par teātra biļeti.
- aiz- Aizlūgt (par kādu).
- dvēsele Aizlūgt par mirušo dvēselēm.
- nomocīt Aizlūgums par nomocītajiem komunistiskā terora upuriem.
- aizlūgums Aizlūgums par traģiski mirušo dvēselēm.
- aizlūgums Aizlūgums par zemestrīces upuriem.
- aizmaksāt Aizmaksāt par labo sirdi.
- aizmaksāt Aizmaksāt parādu.
- aizrādīt Aizrādīt dāmai par lieko svaru.
- neinformētība Aizrādīt par neinformētību.
- aizrādīt Aizrādīt skolēnam par neuzmanību.
- paranormāls Aizraušanās ar paranormālām parādībām.
- aizsapņoties Aizsapņoties par nākotnes izredzēm.
- aizsargāt Aizsargāt dabas parku.
- ragana Aizspriedumi par to, ka vīramātes ir īstas raganas, kļuvuši par klasiku.
- klaidonība Aizturēt par klaidonību.
- kukuļņemšana Aizturēt par kukuļņemšanu.
- zādzība Aizturēt par zādzību.
- satracināt Aizvainojums, dusmas par zaudētajām cerībām ir vīrieti satracinājušas.
- aizvainoties Aizvainoties par niekiem.
- lunaparks Aizvest bērnus uz lunaparku.
- ak Ak, kas par godu!
- ak Ak, kas par prieku!
- parakt Aka jāparok dziļāka.
- nokristies Akcijas strauji nokritās par 50 %.
- parenhīma Aknu, liesas parenhīma.
- pārāks Akrila plātnes virtuves mēbelēm ir pārākas par citām.
- parādīt Aktieris izrādē parāda, ka ir labs komiķis.
- noraut Aktieris norauj sev parūku.
- aktierisks Aktieriski spoža parodija.
- pārslēgties Aktīvā atpūta vislabāk ļauj pārslēgties un kādu brīdi nedomāt par darba problēmām.
- partijnieks Aktīva partijniece.
- apokaliptika Aktuālā apokaliptika izlaužas cauri laika mūrim un runā it kā no likteņa otras puses par norisēm šaipus mūra.
- paplašināties Akvaparks turpina paplašināties.
- paspartū Akvareļa paspartū.
- paritāte Algu ekonomiskā paritāte.
- paradīze Alkšņu un kārklu paradīze mitrajā zemienē.
- aloje Alojes preparāti.
- drabiņas Alus drabiņas, kas parasti zināmas kā alus ražošanas blakusprodukts, savas dziedinošās un pozitīvās iedarbības ziņā varētu ieņemt centrālo vietu.
- zeltracis Aļaska un Kanādas rietumu rajoni savulaik kļuva slaveni kā zeltraču paradīze Klondaika.
- partnerība Amatierim nav labākas skolas par iespēju darboties partnerībā ar profesionālu mākslinieku.
- pildīt Amatpersona pilda likumā paredzētos uzdevumus.
- noraizēties Amatpersonas noraizējušās par eiro nākotni.
- ambra Ambra, kuru senatnē vērtēja daudz augstāk par zeltu, arī tagad skaitās īsts dārgums.
- vienšūņi Amēbas ir parazītiskie vienšūņi.
- parūkkoks Amerikas parūkkoks.
- parazitēt Āmulis parazitē uz lapu un skuju kokiem.
- anaerobs Anaerobus, kas spēj izdzīvot tikai bezskābekļa vidē, sauc par obligātiem anaerobiem.
- anahronisks Anahroniska parādība.
- preparāts Anatomisks preparāts.
- andele Andele rit pilnā sparā.
- pievārds Andris Kārkliņš ar neparasto pievārdu el Leton.
- anomāls Anomālas parādības.
- pazinējs Anšlavs Eglītis sarakstījis stāstu par smalko sieviešu siržu pazinēju Kazanovu.
- anšovs Anšovi parasti nav garāki par 15 cm.
- antroponīms Antroponīmi ir viens no īpašvārdu slāņiem, par kuru vienmēr ir bijusi plaša interese.
- apakšvienība Apakšvienības nostājas kājnieku parādes kopējā ierindā.
- apara Apara rudzu lauka vidū.
- apara Aparas malā ziedēja purenes.
- sprikstēt Aparātā kaut kas sprikst.
- sprakstēt Aparātā kaut kas tikko dzirdami sprakstēja.
- dublieris Aparāta optiskais izsaukuma dublieris.
- uzbūve Aparāta uzbūve un darbības principi.
- nākt Aparātam nāk līdzi instrukcija.
- izregulēties Aparāts izregulējies.
- maitāties Aparāts, kas nemaitājas.
- izdrukāt Aparatūra automātiski izdrukā nepieciešamās ziņas.
- pārstāt Aparatūra pārstāj funkcionēt.
- sajust Aparatūra sajūt temperatūras svārstības.
- paātrinājums Aparatūras darbības paātrinājums.
- aparatūra Aparatūras pārbaude.
- ap- Apart (tīrumus).
- apart Apart apkārt bērzu pudurim.
- apart Apart kartupeļus.
- lauks Apart laukus.
- rugaine Apart rugaini.
- apart Apart tīrumu.
- noecēt Apart un noecēt dārzu.
- apart Apart vecos rugājus.
- aparteīds Aparteīda politika.
- apart Aparti lauki.
- nevainojams Apbalvot par nevainojamu darbu.
- varonība Apbalvot par varonību kaujā.
- varonība Apbalvot zēnu par varonību, glābjot slīkstošu cilvēku.
- kinovēsture Apcerējumi par kinovēsturi.
- apcerējums Apcerējums par jaunāko dzeju.
- apdrošinātājs Apdrošinātāja atbildība par apdrošināšanas objektu.
- apelēt Apelēt par spriedumu krimināllietā.
- šerbets Apelsīnu un kampari šerbets.
- partikula Apgalvojuma partikula.
- apgrozība Apgrozībā parādījušās pirmās sudraba monētas.
- filoģenēze Apgūt zināšanas par paparžaugu un sēklaugu filoģenēzi.
- uzlīt Apģērbam uzlijis sveču parafīns.
- strikšķēt Apģērbs ir par šauru, strikšķ pa visām vīlēm.
- apjauta Apjauta par laika vērtību.
- apjautāties Apjautāties par mācībām, par veselību.
- apkaisīt Apkaisīt gaļu ar sāli un pipariem.
- apkārtējais Apkārtējos iedzīvotājus informēja par vētras tuvošanos.
- pārvērsties Apkārtnē klīda nostāsti par pilskungu, kurš varējis pārvērsties par melnu suni.
- apkaunēties Apkaunēties par savu rīcību.
- apklausīties Apklausīties pie veciem ļaudīm par gaidāmajiem laika apstākļiem.
- apklausīties Apklausīties runas par jaunajām graudu cenām.
- apklusināt Apklusināt motociklu, radioaparātu, motorzāģi.
- apkrāpt Apkrāpt biznesa partneri.
- apkrāpt Apkrāpt pircēju par veselu eiro.
- apķēzīt Apķēzīt trotuāru, parka soliņus.
- aplikācija Aplikācija sniedz informāciju par stacionāro fotoradaru izvietojumu.
- abstrahēt Aplūkot parādības abstrahēti.
par citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV