svētruna
svētruna [svȩ̀truna] lietvārds; sieviešu dzimte
Runa (kristīgā sapulcē, dievkalpojumā u. tml.) par kādu Bībeles rakstvietu; sprediķis1.
PiemēriMācītāja svētruna.
- Mācītāja svētruna.
- Saviļņojoša svētruna.
- Teikt svētrunu.
- Dievkalpojumu svētrunām jābūt tādām, lai spētu uzrunāt atnākušo sirdis.