svētulīgs
svētulīgs [svȩ̀tulîgs] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
svētulīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
svētulīgi apstākļa vārds
svētulība sieviešu dzimte, lietvārds
1.Ārišķīgi, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku).
PiemēriSvētulīgs kā brālis Teodors no "Zvejnieka dēla".
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSvētulīgs sašutums.