svētulis
svētulis [svȩ̀tulis] -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
svētule [svȩ̀tule] dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
Svētulīgs cilvēks.
Piemēri"Vai esmu kļūdījies? Protams, neesmu jau nekāds svētulis"
- "Vai esmu kļūdījies? Protams, neesmu jau nekāds svētulis"
- Nēsāt liekulīgas svētules masku.