svēts
svēts [svȩ̀ts] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
svēta -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
svēti apstākļa vārds
1.Tāds, kas izteikti pozitīvi pilnīgi atšķiras no ikdienišķā; tāds, kas ir saistīts ar Dieva izpausmi, atklāsmi.
PiemēriSvētais Dievs.
Stabili vārdu savienojumiDievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars.
1.1.parasti formā: noteiktā galotne; parasti kopā ar: personvārds Tāds, kas dzīvojis īpaši Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
PiemēriSvētais Pēteris.
1.2. Cilvēks, kas dzīvojis īpašu Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
PiemēriVisu svēto diena.
1.3.lietvārda nozīmē Ļoti godīgs, krietns, pašaizliedzīgs cilvēks.
PiemēriViņa bija īsta svētā – palīdzēja visiem nelaimīgajiem, pamestajiem, dzīves apdalītajiem.
2.Tāds, kas ir ļoti nozīmīgs; tāds, kas ir saistīts ar visdziļākajām jūtām, godu.
PiemēriSvēts pienākums.
2.1.Ļoti dziļš, intensīvs (par psihisku stāvokli).
PiemēriSvēts sašutums.
2.2.Noteikts, stingrs, arī patiess, īsts (par uzskatiem, pārliecību u. tml.).
PiemēriSvēta patiesība.
Stabili vārdu savienojumiSvētā vientiesība.