svētlaimīgs
svētlaimīgs [svȩ̀tlaĩmîgs] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
svētlaimīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
svētlaimīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas izjūt svētlaimi.
PiemēriLabi tam cilvēkam, kas atrod gudrību, un cilvēkam, kas dabū sev skaidru prātu!.. Mans dēls, neļauj tai izzust no tava redzes loka, tad tu kļūsi svētlaimīgs un gudrs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas svētlaime.
PiemēriSvētlaimīgs skatiens.
1.2.Tāds, kad izjūt svētlaimi (par laikposmu).
PiemēriSvētlaimīgs brīdis.