Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
svētīt
svētīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Dot, piešķirt (kādam, kam) svētību (1).
PiemēriSvētīt bērnus.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti noderīgs, arī labvēlīgs.
PiemēriBērniem svētīta laulība.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas lielā daudzumā, arī bagātīgi.
PiemēriRudens mūs svētījis ar bagātu ražu.
3.sarunvaloda Bārt, lamāt; arī pērt.
PiemēriSvētīt suņa vārdiem.
4.Svinēt.
PiemēriSvētīt svētkus.
Stabili vārdu savienojumiDievs svētī.