svētība
svētība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Dieva palīdzība, aizsardzība, īpaša labvēlība; veiksme, labklājība, pārticība u. tml., kas iegūta ar Dieva gādību, arī izpildot noteiktus rituālus u. tml.
PiemēriDieva svētība.
- Dieva svētība.
- Svētību vārdi.
- Saņemt, dot svētību.
- Pateikties Dievam par bagātām svētībām.
- Dievkociņš pie mājas pēc tautas ticējuma nes svētību.
2.Tas, kas ir ļoti noderīgs, arī labvēlīgs (kādam, kam).
PiemēriLietus karstā vasarā ir svētība.
- Lietus karstā vasarā ir svētība.
- Katrs bērns ģimenei ir svētība.
2.1.konstrukcijā: vārdu savienojums "ar svētību" vai vārdu savienojums "bez svētības" Ar vai bez (kāda) atļaujas, akcepta, atbalsta.
PiemēriApprecēties ar vecāku svētību.
- Apprecēties ar vecāku svētību.
- Bez direktora svētības neviens svarīgs lēmums netiek pieņemts.
Stabili vārdu savienojumiDieva svētība. Mājas svētība.
- Dieva svētība idioma — sarunvaloda ļoti daudz.
- Mājas svētība taksons [Aspidistra elatior, Aspidistra lurida] — istabas augs ar garenām, tumšzaļām lapām.