svētceļotājs
svētceļotājs [svȩ̀tceļuôtãjs] lietvārds; vīriešu dzimte
svētceļotāja [svȩ̀tceļuôtãja] lietvārds; sieviešu dzimte
Svētceļnieks.
PiemēriMusulmaņu svētceļotāji.
- Musulmaņu svētceļotāji.
- Budistu svētceļotāji.
- Roma ir daudzu tūristu, mākslas cienītāju, zinātnieku un svētceļotāju galamērķis.