svētbilde
svētbilde [svȩ̀tbil̃de] dsk. ģen. -žu lietvārds; sieviešu dzimte
Reliģiskā kulta priekšmets – Dieva, svēto vai reliģisku sižetu attēls.
PiemēriDievmātes svētbilde.
- Dievmātes svētbilde.
- Svētbilžu glezniecība.
- Restaurēt svētbildi.
- Rituāla gaitā, ievērojot debess puses, tiek atbilstoši novietotas budistu svētbildes – tankas.
Stabili vārdu savienojumiSvētbilžu siena.
- Svētbilžu siena — ikonostass.