svētīgs
svētīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
svētīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
svētīgi apstākļa vārds
svētīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas ieguvis svētību (1); saistīts ar svētību (1).
PiemēriDzīvot svētīgu dzīvi.
2.Tāds, no kā rodas labums; tāds, kas ir noderīgs.
PiemēriSvētīgs lietus.