svētki
svētki [svȩ̀tki] lietvārds; vīriešu dzimte; formā: daudzskaitlis
1.Tradicionālu darbību, norišu kopums, kas ir saistīts, piem., ar kādu ievērojamu notikumu vēsturē, cilvēku dzīvē, dabā; attiecīgā diena.
PiemēriValsts svētki.
- Valsts svētki.
- Pilsētas svētki.
- Svētku dienas.
- Atpūsties pa svētkiem.
Stabili vārdu savienojumiKapu svētki. Līgo svētki. Pļaujas svētki.
- Kapu svētki — mirušo piemiņai veltīts pasākums kapsētā; kapusvētki.
- Līgo svētki — vasaras saulgriežu svētki; Jāņi.
- Pļaujas svētki — zemkopības svētki, ko svin sakarā ar ražas novākšanu.
2.Svinīgs sarīkojums.
PiemēriZiedu svētki.
- Ziedu svētki.
- Dārza svētki.
- Piedalīties grāmatas atklāšanas svētkos.
Stabili vārdu savienojumiDziesmu svētki. Grāmatas atvēršanas svētki.
- Dziesmu svētki — kora dziedāšanas svētki ar daudzu koru piedalīšanos.
- Grāmatas atvēršanas svētki — svinīga sabiedrības iepazīstināšana ar jauniznākušu grāmatu.
- Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki — tradicionāls kultūras notikums Latvijā, kas notiek reizi piecos gados un kurā piedalās kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri u. tml. no visas Latvijas, kā arī ārvalstu kolektīvi.
3.Priecīgs, ievērojams notikums, ko īpaši atzīmē, svin; svinības.
PiemēriĢimenes svētki.
- Ģimenes svētki.
- Sarīkot mājās svētkus.
- Reizes, kad ciemos atbrauca bērni un mazbērni, vecmāmiņai bija svētki.
Stabili vārdu savienojumiVasaras svētki. Ziemas svētki.
- Vasaras svētki — vasarsvētki.
- Ziemas svētki — 1. Kristietībā – Jēzus Kristus dzimšanas svētki.2. Ziemas saulgriežu svētki.