saliekt
saliekt -liecu, -liec, -liec, pag. -liecu transitīvs, darbības vārds
1.Liecot izveidot (ko) noteiktā formā.
PiemēriSaliekt cauruli.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, līks.
PiemēriVējš saliecis priedes.
1.2.Liecot (kādu materiālu), izveidot (ko no tā), parasti riņķveida.
PiemēriSaliekt stīpu grozam.
1.3.Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī kā (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
PiemēriSaliekt rokas elkoņos.
2.Liecot sabojāt, parasti pilnīgi.
PiemēriSaliekt asi.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, līks (piem., par slimību, vecumu).
PiemēriGadu nastas saliekta vecmāmiņa.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas, parasti pilnīgi.
PiemēriSmagie dzīves apstākļi viņu nav saliekuši.
Stabili vārdu savienojumiSaliekt ragā.