Paplašinātā meklēšana
Meklējam saliekt.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (54):
- saraut Ar strauju kustību savilkt, saliekt (ķermeņa daļu).
- tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermenis balstās (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par dzīvniekiem).
- tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām vai uz ceļgaliem.
- nolīkt Atrodoties ilgāku laiku saliektā stāvoklī, kļūt sāpīgam, grūti atliecamam taisni (parasti par muguru, pleciem).
- trompete Augsta reģistra metāla pūšaminstruments ar puslodes veida iemuti, tievu cauruli, kas saliekta garenā cilpā, piltuvveida galu.
- savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
- sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus; arī saliekties (1).
- samesties Deformēties (piem., savērpties, saliekties); rasties bojājumam.
- ielocīt Ieliekt, mazliet saliekt.
- sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem pirkstiem; arī dūre.
- loks Ierocis šaušanai ar bultām – elastīgs, ar stiegru saliekts stienis.
- uzmest kupri izliekt muguru uz augšu (par kaķi); saliekt muguru kūkumā (par cilvēku).
- pievilkties Izpildīt vingrinājumu – karājoties pie stieņa, vilkt savu ķermeni uz augšu, kamēr rokas ir saliektas.
- izliekt Iztaisnot (ko saliektu).
- sacietēt Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt.
- ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī (uz labo pusi) saliektiem galiem; svastika.
- kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem – sena zīme, reliģiska rakstura simbols; ugunskrusts; svastika.
- fleksija Kustība, kuras laikā tiek saliekta locītava.
- atliekt Liecot iztaisnot; iztaisnot (to, kas bijis saliekts).
- paliekt Liecot nedaudz pavērst (ko kādā virzienā); nedaudz saliekt.
- salocīt Lokot sabojāt, parasti pilnīgi; saliekt (2).
- zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi un stipri saliektiem nagiem.
- kruķis Metāla stienis ar saliektu galu kurināmā apvēršanai, kārtošanai krāsnī.
- saliecējmuskulis Muskulis, kura funkcija ir saliekt locītavu.
- ieliekt Nedaudz saliekt; liecot pavērst (uz iekšu), radīt iedobumu (priekšmeta virsmā).
- skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piem., cauruļu nostiprināšanai, koka siju nostiprināšanai u. tml.
- plektrs Plāna, stingri saliekta metāla, kaula vai plastmasas plāksne, ar kuras tievo galu strinkšķinot ieskandina stīgas.
- kāsis Priekšmets (piem., stienis) ar āķveida saliektu galu (kā uzkāršanai, iekabināšanai).
- saliekties Refl. --> saliekt (1); tikt saliektam.
- saritināties saliekt ķermeni un cieši pievilkt pie tā locekļus, arī galvu (piem., guļot, sēžot) – par cilvēkiem, dzīvniekiem; savilkt ķermeni lokos – par čūskām, tārpiem u. tml.
- salīkt saliekt muguru, saliekties lejup (par cilvēku); saliekties lejup, tikt saliektam lejup (par ķermeni, tā daļām).
- saliekties kūkumā saliekt muguru.
- samest kūkumu saliekt muguru.
- samesties kūkumā saliekt muguru.
- uzmest kūkumu saliekt muguru.
- izlocīties saliekt un iztaisnot ķermeni, tā daļu (parasti dažādos virzienos).
- salīkt saliekties lejup (par augiem, to daļām).
- saveldrēties saliekties stublājos tā, ka izveidojas veldre (par lakstaugu, biežāk graudaugu kopumu).
- sakumpt saliekties, salīkt (par cilvēku, tā ķermeņa daļām, parasti muguru).
- samesties saliekties, savilkties u. tml.
- dzintele saliekts metāla stienītis vai cilpa (piem., atslēgas piekāršanai); cemme.
- sagumt Salīkt, saliekties; pazaudēt staltu, stingru stāju.
- knipis Sitiens, ko rada strauji, spēcīgi iztaisnojot ar īkšķi saliektu vidējo pirkstu vai rādītājpirkstu.
- vilkt krampjus spēkoties, satverot ar vienu pirkstu saliektu pretinieka pirkstu un cenšoties to atliekt.
- sakņupt Stipri saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām; stipri saliecoties, salīkstot, nosēsties, nogulties.
- saliekties deviņos līkumos Stipri saliekties.
- saliekties trijos līkumos Stipri saliekties.
- saliekties septiņos līkumos Stipri saliekties.
- saliekties desmit līkumos Stipri saliekties.
- tupus Tā, ka ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī uz ceļgaliem.
- ciets Tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt, apstrādāt u. tml.; pretstats: mīksts.
- mīksts Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); ļoti elastīgs; pretstats: ciets.
- mīksts Tāds, ko var samērā viegli saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
- dziļš Zemu (noliekties, saliekties, paklanīties u. tml.)
Atrasts piemēros (27):
- saāķēt Abi vingrotāji saāķē elkoņos saliektās rokas.
- saliekties Airējot saliekties uz priekšu.
- atliekt Atliekt saliekto naglu.
- saliekties Es nevaru saliekties.
- saliekt Gadu nastas saliekta vecmāmiņa.
- saliekt Iet taisnu muguru un nesaliektiem pleciem.
- saliekt Nevaru saliekt kāju.
- saliekt saliekt asi.
- saliekt saliekt cauruli.
- saliekt saliekt loksnes perpendikulāri.
- kūkums saliekt muguru pakalpīgā kūkumā.
- mugura saliekt muguru.
- saāķēt saliekt rokas elkoņos un saāķēt pirkstus.
- saliekt saliekt rokas elkoņos.
- lokveida saliekt stieni lokveidā.
- saliekt saliekt stieni.
- kāsis saliekt stieples galu kāsī.
- saliekt saliekt stīpu grozam.
- saliekt saliekta karote.
- saliekt saliektas naglas.
- simt saliekties simt līkumos.
- sirpjveida saliekties sirpjveidā.
- līkums Sāpēs saliekties līkumā.
- saliekt Suņa aste augstu gaisā, saliekta asā leņķī.
- taisnot Taisnot saliekto stangu.
- saliekties Viegli saliekties ceļgalos.
- saliekt Viņš guļ uz sāniem, ar saliektu kaklu.
saliekt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV