saraut
saraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu darbības vārds; transitīvs
1.Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārtrūkst; pārraut.
PiemēriSaraut muskuļus.
1.1.pārnestā nozīmē Pārtraukt (attiecības, sakarus u. tml.).
PiemēriSaraut diplomātiskās attiecības.
2.Raujot saplūkt, savākt (ko).
PiemēriSaraut burkānus.
3.Ar strauju kustību savilkt, saliekt (ķermeņa daļu).
PiemēriSaraut plecus uz augšu.
3.2.Izraisīt (ķermeņa daļā) muskuļu saraušanos.
PiemēriKrampji sarauj kāju.
4.sarunvaloda, intransitīvs Strādājot, darot (ko), kāpināt tempu.
PiemēriJāsarauj ar mācībām.