sarauties
sarauties -raujos, -raujies, -raujas, pag. -rāvos atgriezenisks, darbības vārds
1.formā: trešā persona Kļūt mazākam; samazināties apjomā.
PiemēriMazgājot pārāk karstā ūdenī, apģērbs var sarauties.
1.1.Kļūt īsākam (par laikposmu).
PiemēriDienas sarāvušās pavisam īsas.
1.2.Šķietami samazināties (palielinoties attālumam līdz skatītājam vai saliecoties, sakumpstot).
PiemēriSkatoties no augšas, mājas un cilvēciņi šķita sarāvušies mazi mazītiņi.
3.sarunvaloda; formā: trešā persona Tikt uzrautam, savilktam (par apģērbu).
PiemēriSvārki sarāvušies uz augšu.
Stabili vārdu savienojumiIzstiepties vai sarauties.