saražot
saražot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Ražojot izgatavot, iegūt (ko) lielākā daudzumā; ražojot izgatavot, iegūt (kā) lielāku daudzumu.
PiemēriSaražot nepieciešamo elektroenerģiju.
1.1.Darbojoties radīt (ko).
PiemēriAugstā kompresijas pakāpe ļauj dzinējam saražot lielāku jaudu.
1.2.pārnestā nozīmē Būt par cēloni, ka rodas (kas).
PiemēriKatrs iedzīvotājs gadā saražo vidē 200 kg atkritumu.