sarecēt
sarecēt 3. pers. -rec [-rȩc], arī -recē, pag. -recēja darbības vārds; intransitīvs
Sabiezējot kļūt (parasti viscaur) biezam, recekļainam.
PiemēriGalerts sarec.
- Galerts sarec.
- Želeju liek ledusskapī, lai sarecē.
- Aknas ražo vielas, kas palīdz asinīm ātrāk sarecēt.