saraut
saraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu darbības vārds; transitīvs
1.Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārtrūkst; pārraut.
PiemēriSaraut muskuļus.
- Saraut muskuļus.
- Saraut saites.
- Krītošs koks sarāvis elektrības vadus.
1.1.pārnestā nozīmē Pārtraukt (attiecības, sakarus u. tml.).
PiemēriSaraut diplomātiskās attiecības.
- Saraut diplomātiskās attiecības.
- Esmu sarāvis visas saites ar veco dzīvi.
2.Raujot saplūkt, savākt (ko).
PiemēriSaraut burkānus.
- Saraut burkānus.
- Saraut pļavā puķes.
- Pavasarī vajag saraut priežu pumpurus un dzert to uzlējumu.
3.Ar strauju kustību savilkt, saliekt (ķermeņa daļu).
PiemēriSaraut plecus uz augšu.
- Saraut plecus uz augšu.
3.2.Izraisīt (ķermeņa daļā) muskuļu saraušanos.
PiemēriKrampji sarauj kāju.
- Krampji sarauj kāju.
4.sarunvaloda, intransitīvs Strādājot, darot (ko), kāpināt tempu.
PiemēriJāsarauj ar mācībām.
- Jāsarauj ar mācībām.
- Sarausim darbus, lai varam ātrāk pabeigt.
- Līdzjutēji nepagurdami skandēja: "Sarauj, Latvija!"