saraukt
saraukt -raucu, -rauc, -rauc, pag. -raucu darbības vārds; transitīvs
1.Raucot padarīt (seju, tās daļu) grumbainu.
PiemēriSaraukt pieri.
1.1.Raucot padarīt (purnu, tā daļu) grumbainu (par dzīvniekiem).
PiemēriBūdams agresīvi noskaņots, suns sarauc augšlūpu un atņirdz zobus.
Stabili vārdu savienojumiSaraukt degunu.