Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
saraukt
saraukt -raucu, -rauc, -rauc, pag. -raucu transitīvs, darbības vārds
1.Raucot padarīt (seju, tās daļu) grumbainu.
PiemēriSaraukt pieri.
1.1.Raucot padarīt (purnu, tā daļu) grumbainu (par dzīvniekiem).
PiemēriBūdams agresīvi noskaņots, suns sarauc augšlūpu un atņirdz zobus.
Stabili vārdu savienojumiSaraukt degunu.