Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
saraudzēt
saraudzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Raudzējot panākt, ka (kas) sarūgst; raudzējot pagatavot (ko).
PiemēriSaraudzēt alu.
  • Saraudzēt alu.
  • Saraudzēt vīnu.
  • Pienu var saraudzēt, pievienojot tam karoti skāba krējuma.
1.1.Būt par cēloni, ka (kas) sarūgst.
PiemēriSpirta ražošanā tiek izmantota baktēriju tīrkultūra, kura saraudzē labības graudos esošo glikozi spirtā.
  • Spirta ražošanā tiek izmantota baktēriju tīrkultūra, kura saraudzē labības graudos esošo glikozi spirtā.