sarast
sarast -rodu [-rùodu], -rodu, -rod, pag. -radu darbības vārds; intransitīvs
1.Pierast (vienam pie otra, citam pie cita).
PiemēriKolektīvā esam saraduši cits ar citu.
- Kolektīvā esam saraduši cits ar citu.
- Kamēr kaķis ar suni nav saraduši, tie meklēs, kur var kārtīgi noslēpties viens no otra.
2.Pierast (pie kā).
PiemēriEsmu saradusi ar tavu nepārtraukto klātbūtni.
- Esmu saradusi ar tavu nepārtraukto klātbūtni.
- Nevaru sarast ar domu par pārmaiņām.
- Sākumā bija grūti sarast ar mājas dzīvi, jo vienmēr biju strādājusi.