saraukt
saraukt -raucu, -rauc, -rauc, pag. -raucu darbības vārds; transitīvs
1.Raucot padarīt (seju, tās daļu) grumbainu.
PiemēriSaraukt pieri.
- Saraukt pieri.
- Rūpēs saraukts vaigs.
- Man pierē parādījusies grumbiņa, laikam tāpēc, ka bieži saraucu uzacis.
1.1.Raucot padarīt (purnu, tā daļu) grumbainu (par dzīvniekiem).
PiemēriBūdams agresīvi noskaņots, suns sarauc augšlūpu un atņirdz zobus.
- Būdams agresīvi noskaņots, suns sarauc augšlūpu un atņirdz zobus.
Stabili vārdu savienojumiSaraukt degunu.
- Saraukt degunu idioma — izpaust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.