saraudzīt
saraudzīt -raugu, -raugi, -rauga, pag. -raudzīju darbības vārds; transitīvs
1.Sagādāt; salūkot.
PiemēriReiz nabaga tēva dēli .. gāja mežā malku saraudzīt.
- Reiz nabaga tēva dēli .. gāja mežā malku saraudzīt.
2.Saskatīt.
PiemēriStereotipi vienkāršo realitāti, atņemot iespēju saraudzīt nianses.
- Stereotipi vienkāršo realitāti, atņemot iespēju saraudzīt nianses.
- Lai saraudzītu apslēpto, vispirms der atbrīvoties no ierastā.