Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
saraudzīt
saraudzīt -raugu, -raugi, -rauga, pag. -raudzīju darbības vārds; transitīvs
1.Sagādāt; salūkot.
PiemēriReiz nabaga tēva dēli .. gāja mežā malku saraudzīt.
  • Reiz nabaga tēva dēli .. gāja mežā malku saraudzīt.
2.Saskatīt.
PiemēriStereotipi vienkāršo realitāti, atņemot iespēju saraudzīt nianses.
  • Stereotipi vienkāršo realitāti, atņemot iespēju saraudzīt nianses.
  • Lai saraudzītu apslēpto, vispirms der atbrīvoties no ierastā.