saskatīt
saskatīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Skatoties uztvert (ko).
PiemēriStarp kokiem var saskatīt māju.
1.1.Skatoties uztvert (ko).
PiemēriViņas acīs varēja saskatīt gan šaubas, gan sāpes, gan rūpes.
1.2.Uztvert (ko) – par acīm.
PiemēriCilvēka acs spēju saskatīt ļoti smalkus krikumus un sīkumus sauc par redzes asumu.
2.Konstatēt, ievērot, secināt (ko); arī nojaust, noprast.
PiemēriSkolotājs prot skolniekos saskatīt radošo dzirksti.