saskrambāt
saskrambāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
saskrambājums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Skrambājot savainot.
PiemēriSaskrambāt ceļgalu.
1.1.Skrambājot radīt (vairākas, arī daudzas) rievas, švīkas (kā) virsmā; skrambājot sabojāt (ko).
PiemēriSaskrambāt galda virsmu.