saskatīt
saskatīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Skatoties uztvert (ko).
PiemēriStarp kokiem var saskatīt māju.
- Starp kokiem var saskatīt māju.
- Uz gulbja kājas saskatījām gredzenu.
- Meži un līdzenumi stiepās, cik tālu vien saskatīju.
- Bez brillēm nevaru neko skaidri saskatīt.
1.1.Skatoties uztvert (ko).
PiemēriViņas acīs varēja saskatīt gan šaubas, gan sāpes, gan rūpes.
- Viņas acīs varēja saskatīt gan šaubas, gan sāpes, gan rūpes.
1.2.Uztvert (ko) – par acīm.
PiemēriCilvēka acs spēju saskatīt ļoti smalkus krikumus un sīkumus sauc par redzes asumu.
- Cilvēka acs spēju saskatīt ļoti smalkus krikumus un sīkumus sauc par redzes asumu.
2.Konstatēt, ievērot, secināt (ko); arī nojaust, noprast.
PiemēriSkolotājs prot skolniekos saskatīt radošo dzirksti.
- Skolotājs prot skolniekos saskatīt radošo dzirksti.
- Katrā lietā jācenšas saskatīt ko pozitīvu.
- Žurnālisti tiesneša lēmumā saskata politiskus motīvus.
- Šajā biznesā saskatu lielas iespējas.