saskare
saskare lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darbība, stāvoklis (piem., priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu, iedarbojas cits uz citu.
PiemēriRiepām ir laba saskare ar ceļa virsmu.
- Riepām ir laba saskare ar ceļa virsmu.
- Saskarē ar zemi, koka stabi ātri satrupē.
- Alu raudzējot, jānovērš tā saskare ar gaisu.
1.1.Novietojums (parasti teritorijai, apvidum) tieši līdzās (kam).
PiemēriLatvijas ainavā bieži sastopama meža saskare ar lauku vai pļavu.
- Latvijas ainavā bieži sastopama meža saskare ar lauku vai pļavu.
2.Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar cilvēkiem, to grupām, arī dzīvniekiem); noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); arī saikne.
PiemēriMan nav bijusi saskare ar ļauniem cilvēkiem.
- Man nav bijusi saskare ar ļauniem cilvēkiem.
- Bērns labāk attīstās, ja viņam ir saskare ar dzīvniekiem.
- Uzvedība, kas ir atbilstoša saskarē ar jauniešiem, nederēs saskarē ar vecākiem cilvēkiem.
Stabili vārdu savienojumiSaskares punkts.
- Saskares punkts — tas, kas ir kopējs (cilvēkiem, parādībām) un saista (tos).
2.1.Saikne (ar ko).
PiemēriLaukos bērni dzīvo pastāvīgā saskarē ar dabu.
- Laukos bērni dzīvo pastāvīgā saskarē ar dabu.
- Pirmā saskare ar mūziku zēnam bija ģimenē.
2.2.Stāvoklis, kad (kāds) nonāk tiešā kontaktā (ar ko).
PiemēriVistiešākā saskare ar putekļu ērcītēm cilvēkam ir gultā.
- Vistiešākā saskare ar putekļu ērcītēm cilvēkam ir gultā.
- Darbā viņam ir saskare ar ķīmiskām vielām.