tupēt
tupēt tupu, tupi, tup, pag. tupēju intransitīvs, darbības vārds
1.Atrasties stāvoklī, kad ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām vai uz ceļgaliem.
PiemēriTupēt pie dobes un ravēt.
1.1.Atrasties stāvoklī, kad ķermenis balstās (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par dzīvniekiem).
PiemēriUz palodzes tup kaķis.
1.2.Sēdēt (parasti uz kā zema).
PiemēriTupēt uz ķeblīša.
1.3.Atrasties, uzturēties (kādā vietā) sēžot.
PiemēriUz ledus tup zemledus makšķernieki.
2.sarunvaloda Ilgstoši uzturēties (kur), piem., negribēti, arī nelietderīgi.
PiemēriTupēt autobusa pieturā, sapulcē.
2.1.Atrasties apcietinājumā, cietumā.
PiemēriTupēt cietumā vairākus gadus.
Stabili vārdu savienojumiTupēt (kādam) uz kakla. Tupēt aizkrāsnē.