Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
tupelīte
tupelīte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Dem. → tupele.
2.Mikroskopisks vienšūnas dzīvnieks (infuzorija), ko sedz skropstiņas un kas pēc formas atgādina kurpi [Paramaecium].
PiemēriTupelītes vairojas daloties.