sarauties
sarauties -raujos, -raujies, -raujas, pag. -rāvos darbības vārds; atgriezenisks
1.formā: trešā persona Kļūt mazākam; samazināties apjomā.
PiemēriMazgājot pārāk karstā ūdenī, apģērbs var sarauties.
- Mazgājot pārāk karstā ūdenī, apģērbs var sarauties.
- Visi ķermeņi siltumā izplešas, aukstumā – saraujas.
1.1.Kļūt īsākam (par laikposmu).
PiemēriDienas sarāvušās pavisam īsas.
- Dienas sarāvušās pavisam īsas.
1.2.Šķietami samazināties (palielinoties attālumam līdz skatītājam vai saliecoties, sakumpstot).
PiemēriSkatoties no augšas, mājas un cilvēciņi šķita sarāvušies mazi mazītiņi.
- Skatoties no augšas, mājas un cilvēciņi šķita sarāvušies mazi mazītiņi.
- Kad klasē ienāca skolotāja, es sarāvos melns un maziņš, centos, lai mani neredz un nedzird.
2.Savilkties3; strauji sakustēties.
PiemēriMuskuļi saraujas.
- Muskuļi saraujas.
- Tramīgi, nervozi sarauties.
- Sirds saraujas bailēs.
- No skaļā kliedziena sarāvos.
2.1.Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus; arī saliekties1.
PiemēriSarauties čokurā.
- Sarauties čokurā.
- Sarauties kamolā.
- Sarauties no aukstuma.
3.sarunvaloda; formā: trešā persona Tikt uzrautam, savilktam (par apģērbu).
PiemēriSvārki sarāvušies uz augšu.
- Svārki sarāvušies uz augšu.
Stabili vārdu savienojumiIzstiepties vai sarauties.
- Izstiepties vai sarauties idioma — sarunvaloda saka, atzīstot savu bezspēcību ko mainīt, grozīt.