ieliekt
ieliekt -liecu, -liec, -liec, pag. -liecu darbības vārds; transitīvs
1.Nedaudz saliekt; liecot pavērst (uz iekšu), radīt iedobumu (priekšmeta virsmā).
PiemēriIeliekta mala.
- Ieliekta mala.
- Ēvele ieliektu virsmu apstrādei.
- Platmale ar ieliektu dibenu.
- Automašīnai ieliekts spārns.
2.Liecot ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriIeliekt krūma zaru augsnē.
- Ieliekt krūma zaru augsnē.
- Palu straumes ieliekušas krūmu ūdenī.