ielenkt
ielenkt -lencu [-lȩ̀ncu], -lenc, -lenc [-lȩ̀nc], pag. -lencu darbības vārds; transitīvs
ielenkums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Sanākt, saskriet u. tml. (kam) apkārt, neļaujot (tam) aiziet; ierobežot no vairākām pusēm, neļaujot (kam) aiziet.
PiemēriBēgli ielenkuši bruņoti sargi.
- Bēgli ielenkuši bruņoti sargi.
- Suņi ielenkuši medījumu.
- Māju ielenkusi policija.
- Ielenkt vilkus ar karodziņiem.
1.1.Izolēt (karaspēka vienību, grupējumu, militāru objektu), lai to iznīcinātu, pārtrauktu pretošanos.
PiemēriIelenkt pretinieka grupējumu.
- Ielenkt pretinieka grupējumu.
- Ielenkt cietoksni, pilsētu.
1.2.Nostāties, novietoties (kam) tuvu visapkārt.
PiemēriApmeklētāji ielenkuši stendus ar eksponātiem.
- Apmeklētāji ielenkuši stendus ar eksponātiem.
- Sagaidītāji ielenkuši atbraucējus.
- Ielenkt kādu ciešā bariņā.
- Pagalmu ielenc daudzstāvu nami.
- Ceriņkrūmu ielenkta māja.
1.3.pārnestā nozīmē Atrasties (kam) visapkārt.