Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ielenkt
ielenkt -lencu [-lȩ̀ncu], -lenc, -lenc [-lȩ̀nc], pag. -lencu darbības vārds; transitīvs
ielenkums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Sanākt, saskriet u. tml. (kam) apkārt, neļaujot (tam) aiziet; ierobežot no vairākām pusēm, neļaujot (kam) aiziet.
PiemēriBēgli ielenkuši bruņoti sargi.
1.1.Izolēt (karaspēka vienību, grupējumu, militāru objektu), lai to iznīcinātu, pārtrauktu pretošanos.
PiemēriIelenkt pretinieka grupējumu.
1.2.Nostāties, novietoties (kam) tuvu visapkārt.
PiemēriApmeklētāji ielenkuši stendus ar eksponātiem.
1.3.pārnestā nozīmē Atrasties (kam) visapkārt.