ielauzt
ielauzt -laužu, -lauz, -lauž, pag. -lauzu darbības vārds; transitīvs
1.Daļēji, nepilnīgi nolauzt; aizlauzt.
PiemēriPārstādāmās puķes saknes nedrīkst ielauzt.
- Pārstādāmās puķes saknes nedrīkst ielauzt.
- Augļu smagums ielauzis plūmes zaru.
2.Salaužot ievirzīt (lauzuma vietu uz iekšu, uz leju).
PiemēriIelauzt ledu.
- Ielauzt ledu.
- Stirnu nagi ielauž neizturīgo sērsnu.
- Sniega smagums ielauzis šķūņa jumtu.
- Cietušajam ielauzts galvaskauss.