Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
salocīt
salocīt [salùocît] -loku, -loki, -loka, pag. -locīju darbības vārds; transitīvs
1.Lokot (plānu, piem., auduma, papīra priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
PiemēriSalocīt papīru.
  • Salocīt papīru.
  • Salocīt kreklu.
  • Salocīt paklāju.
  • Salocīt avīzi uz pusēm.
  • Salocītas salvetes.
  • Drēbes stāv skapī salocītas.
  • Pa ziemu glabāju laivu salocītā veidā.
  • Papīra dvieļi salocīti divās kārtās.
1.1.Saritināt, satīt (piem., auklu, vadu) lokveidā, gredzenveidā.
PiemēriDivās vai četrās kārtās salocīta aukla.
  • Divās vai četrās kārtās salocīta aukla.
1.2.Lokot (piem., papīru), izveidot (ko no tā).
PiemēriSalocīt papīra lidmašīnu.
  • Salocīt papīra lidmašīnu.
2.Lokot sabojāt, parasti pilnīgi; saliekt2.
PiemēriSalocītas naglas.
  • Salocītas naglas.
  • Salocīti vārsti.
3. Saliekams3.
PiemēriSalokāmi ratiņi.
  • Salokāmi ratiņi.
  • Salokāmi krēsli.
  • Salokāmas durvis.
Stabili vārdu savienojumiSalocīt pūru.
  • Salocīt pūru idioma — joma: folklora sagādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.