dziļš
dziļš -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
dziļa -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
dziļi apstākļa vārds
1.Tāds, kam virzienā uz leju līdz dibenam, pamatam ir samērā liels attālums (par ūdenstilpēm, bedrēm, aizām u. tml.); tāds, kas piepilda ūdenstilpi (par ūdeni).
PiemēriDziļš ezers, grāvis.
- Dziļš ezers, grāvis.
- Dziļš ūdens.
- Dziļa aka, aiza.
- Izrakt dziļu dīķi.
- Iebrist dziļā peļķē.
- Upe ar dziļiem atvariem.
1.1.Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā tālu no (kā) virsmas, malas.
PiemēriDziļš urbums.
- Dziļš urbums.
- Dziļas plaisas akmenī.
- Kleita ar dziļu šķēlumu.
- Koks ar dziļām saknēm.
Stabili vārdu savienojumiDziļās vēnas.
- Dziļās vēnas — vēnas, kas savāc asinis no muskulatūras, locītavām un skeleta.
1.2.kopā ar: "garuma mērvienības nosaukums" Tāds, kam līdz (kā) pamatam, dibenam ir noteikts attālums; tāds, kas sniedzas, ievirzās noteiktā attālumā no (kā) virsmas.
PiemēriSešus metrus dziļš ezers.
- Sešus metrus dziļš ezers.
- Izrakt divus metrus dziļu bedri.
- Veikt piecdesmit metrus dziļu urbumu.
1.3.Tāds, kam ir samērā liels ievirzījums, iedobums (kā virsmā) – par grambām, robiem, rievām, brūcēm u. tml.
PiemēriDziļas grumbas asfaltā.
- Dziļas grumbas asfaltā.
- Dziļas pēdas sniegā.
- Dziļa brūce.
- Traktors atstāja dziļas sliedes.
- Izart dziļas vagas.
- Dziļi iegulēta rieva vaigā.
1.4.Tāds (priekšmets), kas veidots ar samērā lielu padziļinājumu, iedobumu.
PiemēriDziļais šķīvis.
- Dziļais šķīvis.
- Apsēsties dziļā atpūtas krēslā.
2.Tāds, kam mala, robeža ir tālu (no viduspunkta, centra); arī tāls.
PiemēriDziļš mežs.
- Dziļš mežs.
- Dziļa nomale.
- Dzīvot dziļos laukos.
2.1.formā: apstākļa vārds Tā, ka (atrodoties, virzoties kur iekšā) ir tālu no kā malas, robežas u. tml.; tālu.
PiemēriIeiet dziļi purvā.
- Ieiet dziļi purvā.
- Doties dziļāk ābeļdārzā.
- Ieiet dziļi alā.
3.Tāds, kas veido biezu slāni, kārtu.
PiemēriDziļš sniegs.
- Dziļš sniegs.
- Izbrist dziļas kupenas.
Stabili vārdu savienojumiDziļā kūts.
- Dziļā kūts — kūts, kurā kūtsmēsli uzkrājas zem dzīvnieku stāvvietas kopā ar pakaišiem.
3.1.Tāds, kas nodrošina samērā liela gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
PiemēriDziļa ieelpa, izelpa.
- Dziļa ieelpa, izelpa.
- Slimnieks elpoja dziļi.
3.2.formā: apstākļa vārds Tā, ka kas ir par daudz (uzlikts, uzvirzīts) kam virsū.
PiemēriUzlikt ķiveri dziļi uz acīm.
- Uzlikt ķiveri dziļi uz acīm.
- Uzvilkt cepuri dziļi uz ausīm.
3.3.formā: apstākļa vārds Zemu (noliekties, saliekties, paklanīties u. tml.).
PiemēriDziļi paklanīties.
- Dziļi paklanīties.
- Dziļi noliekties pār slimnieka gultu.
4.Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, intensīvi.
PiemēriDziļa ziema.
- Dziļa ziema.
- Dziļa tumsa.
- Vēja brāzma pārtrauca dziļo klusumu.
4.1.Ļoti vēls.
PiemēriPārrasties mājās dziļā naktī.
- Pārrasties mājās dziļā naktī.
Stabili vārdu savienojumiDziļa nakts.
- Dziļa nakts — nakts vidus, kad ir ļoti vēls.
4.2.Tāds (fizioloģisks process), kas noris ļoti intensīvi, spēcīgi.
PiemēriDziļa bezsamaņa.
- Dziļa bezsamaņa.
- Būt dziļā apātijā.
- Gulēt dziļā miegā.
- Izjust dziļas bailes.
Stabili vārdu savienojumiDziļš klepus.
- Dziļš klepus — klepus, ko izraisa stiprs elpošanas ceļu iekaisums.
4.3.Spēcīgs, noturīgs (par psihisku vai emocionālu stāvokli).
PiemēriDziļš naids, prieks.
- Dziļš naids, prieks.
- Viņu pārņēma dz. sašutums.
- Dziļa mīlestība, cieņa.
- Dziļas jūtas.
- Dziļi apvainots.
4.4.pārnestā nozīmē Tāds, kurā izpaužas izpratne, jūtas, pārdomas (par skatienu, acīm).
PiemēriDziļš skatiens.
- Dziļš skatiens.
- Dziļi ielūkoties runātājā.
4.5.Tāds, kam ir būtisks, nozīmīgs saturs; tāds, kas pauž svarīgas, nozīmīgas atziņas, domas u. tml.
PiemēriDziļš zemteksts.
- Dziļš zemteksts.
- Dziļa doma.
- Dziļas atziņas, sarunas, zināšanas.
- Dziļa romāna satura analīze.
- Dziļi izpētīt slimības komplikācijas.
4.6.Tāds, kas izpaužas ļoti lielā mērā; tāds, kas pilnīgi atbilst (kā) būtībai, raksturam, saturam.
PiemēriDziļa izpratne.
- Dziļa izpratne.
- Runāt ar dziļu pārliecību.
- Atstāt dziļu ietekmi, iespaidu.
- Dziļa patiesība.
- Dziļi romantiska daiļrade.