zīlīte2
zīlīte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi un stipri saliektiem nagiem.
PiemēriMeža zīlīte.
- Meža zīlīte.
- Pelēkā zīlīte.
- Purva zīlīte.
- Zīlīšu būrītis.
- Izlikt zīlītēm speķi.
- Vieni no biežākajiem viesiem pie putnu barotavām ziemā ir zīlītes.
Stabili vārdu savienojumiLielā zīlīte; tauku zīlīte; speķa zīlīte.
- Lielā zīlīte; tauku zīlīte; speķa zīlīte — lielākais zīlīšu dzimtas putns, gandrīz zvirbuļa lielumā, ar melnu galvu, baltiem vaigiem, dzeltenu vēderu, olīvzaļu muguru un melnganiem spārniem.
- Zīlīšu dzimta taksons [Paridae]