zīlīte2
zīlīte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi un stipri saliektiem nagiem.
PiemēriMeža zīlīte.
Stabili vārdu savienojumiLielā zīlīte; tauku zīlīte; speķa zīlīte.