pievilkties
pievilkties -velkos [-vȩ̀lkuôs], -velcies, -velkas [-vȩ̀lkas], pag. -vilkos darbības vārds; atgriezenisks
1.sarunvaloda Lēnā gaitā pienākt, pievirzīties.
PiemēriKad puisis izgāja no veikala, pie viņa pievilkās izkaltis večuks.
- Kad puisis izgāja no veikala, pie viņa pievilkās izkaltis večuks.
- No mugurpuses mums lēnām pievelkas traktors.
2.Izpildīt vingrinājumu – karājoties pie stieņa, vilkt savu ķermeni uz augšu, kamēr rokas ir saliektas.
PiemēriPievilkties pie stieņa 10 reižu.
- Pievilkties pie stieņa 10 reižu.
3.formā: trešā persona Bez ārēju spēku iedarbības pievilkt vienam otru.
PiemēriPretēji poli pievelkas.
- Pretēji poli pievelkas.
- pārnestā nozīmē Pretstati, kā zināms, pievelkas.
4.Piesūkties (ar smaku, mitrumu).
PiemēriApģērbs pievilcies ar cigarešu smaku.
- Apģērbs pievilcies ar cigarešu smaku.
- Automašīnas salons pievilcies ar mitrumu.