pievilkt
pievilkt -velku [-vȩ̀lku], -velc, -velk [-vȩ̀lk], pag. -vilku transitīvs, darbības vārds
pievilkums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Velkot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPievilkt krēslu pie gultas.
1.1.Velkot (aiz rokas vai ar roku), panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriViņš mani pievelk sev klāt un noskūpsta uz lūpām.
1.2.Velkot pievirzīt (ķermeņa daļu).
PiemēriPievilkt kājas pie vēdera.
Stabili vārdu savienojumiPievilkt kāju.
2.Pievirzīt (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) pie pārējā karaspēka.
PiemēriNācās pievilkt papildspēkus.
3.Izbūvēt, ierīkot (piem., komunikācijas) līdz konkrētai vietai, konkrētam objektam.
PiemēriPievilkt elektrību.
5.Velkot (ko) sev klāt, saspriegt (to).
PiemēriPievilkt ciešāk pavadu.
5.1.Velkot padarīt ciešāku.
PiemēriPievilkt velosipēda bremzes.
5.2.Pieskrūvēt, piegriezt ciešāk.
PiemēriPievilkt automašīnas riteņiem skrūves.
5.3.Nedaudz savilkt, sakrokot.
PiemēriJaka viduklī pievilkta ar gumiju.
6.formā: trešā persona Būt tādam, kas bez ārēja spēka iedarbības pievirza, velk sev klāt (ko).
PiemēriMagnēts pievelk dzelzi.
6.1.Būt tādam, kas viegli uzsūc (ko).
PiemēriMilti glabājami sausā, labi vēdinātā vietā, jo tie ātri pievelk mitrumu.
7.Būt tādam, kas piesaista, izraisa interesi.
PiemēriMedniekus un makšķerniekus varētu pievilkt dzīvniekiem bagātie meži un lielais ezers.
7.1.Būt tādam, kas patīk, valdzina.
PiemēriVisu mūžu mani ir pievilkuši kalni.
8.Velkot iekšā, piepildīt.
PiemēriPievilkt pilnu muti ar ūdeni.
9.Vilkt (ko) klāt, papildinot apģērbu.
PiemēriPievilkt klāt augstpapēžu kurpes.
10.Ievilkt, iezīmēt (grafisku zīmi), tā papildinot uzrakstīto.
PiemēriPievilkt krustiņu pie kandidāta vārda.
Stabili vārdu savienojumiPievelk kā magnēts. Pievilkt grožus. Pievilkt grožus (ciešāk, stingrāk).