izliekt
izliekt -liecu, -liec, -liec, pag. -liecu transitīvs, darbības vārds
1.Liecot izveidot (piem., priekšmetu, tā daļu) lokveidā.
PiemēriIzliekt metāla stieni.
1.1.Liecot izvirzīt (piem., detaļu uz augšu, āru).
PiemēriIzliekt zāģa zobus.
2.Izvirzīt lokveidā (ķermeņa daļu).
PiemēriIzliekt uzacu lokus.
2.1.Liecot izvirzīt (piem., ķermeņa daļu).
PiemēriIzliekt galvu pa logu.
3.Iztaisnot (ko saliektu).
PiemēriSastrādātos pirkstus bija grūti izliekt taisnus.
4.Virzoties, arī virzot izveidot (loku, līkumu).
PiemēriAutomašīna izlieca lielu līkumu gar ezeru.