uzķepuroties
uzķepuroties [uzķȩpuruôtiês] -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos darbības vārds; atgriezenisks
1.Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriUzķepuroties augšā pa virvi.
- Uzķepuroties augšā pa virvi.
- Uzķepuroties pa klints malu uz augšu.
- Uzķepuroties uz balkona.
- pārnestā nozīmē Agri vai vēlu katrs uzķepurojas uz īstā ceļa.
1.1.Piecelties (parasti ar grūtībām).
PiemēriUzķepuroties stāvus.
- Uzķepuroties stāvus.
- Kaut kā uzķepurojos kājās.