Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzķēzīt sarunvaloda
uzķēzīt -ķēzīju, -ķēzī, -ķēzī, pag. -ķēzīju darbības vārds; intransitīvs
Izkārnoties uzvirzīt (mēslus, netīrumus) virsū (uz kā, kam).
PiemēriPutns uzķēzījis uz pleca.
  • Putns uzķēzījis uz pleca.
  • Suns uzķēzījis uz ietves.
  • pārnestā nozīmē Neļaut nevienam uzķēzīt uz galvas.