Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzķīlēt
uzķīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Uzstiprināt virsū (uz kā, kam) ar ķīli [1].
PiemēriStingrāk uzķīlēt cirvi kātam.
2.sarunvaloda Savest kārtībā un uzlabot (piemēram, transportlīdzekli) ar papildus ierīcēm, labākām detaļām u. tml.
PiemēriUzķīlēt veco automobili.