uzķerties
uzķerties -ķeros, -ķeries, -ķeras, pag. -ķēros darbības vārds; atgriezenisks
1.Satverot makšķeres, zvejas rīka ēsmu ar āķi, uzdurties (uz tā).
PiemēriPiecērtot just, ka līdaka ir uzķērusies.
- Piecērtot just, ka līdaka ir uzķērusies.
- Uzķērusies zivs stipri pretojās.
- Uz makšķeres uzķēries liels vēzis.
1.1.pārnestā nozīmē Nonākt kļūmīgā situācijā aiz lētticības, nezināšanas u. tml.
PiemēriNaivi uzķerties uz solījumiem.
- Naivi uzķerties uz solījumiem.
- Uzķerties uz ekstrasensu reklāmas.
- Uzķerties uz viltojumiem.
1.2.Aizķerties; saskaroties pielipt.
PiemēriUz vizuļa uzķērušās zāles.
- Uz vizuļa uzķērušās zāles.
- Muša uzķeras uz mušpapīra.
Stabili vārdu savienojumiUzķerties uz āķa. Uzķerties uz mušpapīra.
- Uzķerties uz āķa sarunvaloda — nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- Uzķerties uz mušpapīra idioma — tikt maldinātam, pieviltam, noticot, piem., kādam solījumam.