Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzķerties
uzķerties -ķeros, -ķeries, -ķeras, pag. -ķēros atgriezenisks, darbības vārds
1.Satverot makšķeres, zvejas rīka ēsmu ar āķi, uzdurties (uz tā).
PiemēriPiecērtot just, ka līdaka ir uzķērusies.
1.1.pārnestā nozīmē Nonākt kļūmīgā situācijā aiz lētticības, nezināšanas u. tml.
PiemēriNaivi uzķerties uz solījumiem.
1.2.Aizķerties; saskaroties pielipt.
PiemēriUz vizuļa uzķērušās zāles.
Stabili vārdu savienojumiUzķerties uz āķa. Uzķerties uz mušpapīra.