aizķerties
aizķerties -ķeros, -ķeries, -ķeras, pag. -ķēros atgriezenisks, darbības vārds
1.Virzoties, esot kustībā, atdurties pret šķērsli; nokļūt (aiz kā).
PiemēriAizķerties aiz vada un paklupt.
1.1.Virzoties tikt apturētam; ieķerties (kur).
PiemēriKaut kas aizķēries kaklā.
1.2.pārnestā nozīmē Pakavēties, apstāties (pie kā).
PiemēriSkatiens aizķeras pie krāšņajiem ziediem.
2.Aizkavēties; palikt (kādā vietā).
PiemēriAizķerties medībās.
2.1.Palikt, saglabāties; tikt aiztaupītam.
PiemēriŠur tur vēl paēnā aizķēries sniegs.
2.2.Palikt, saglabāties (atmiņā, prātā u. tml.).
PiemēriKaut kas no teiktā aizķērās un palika klausītāju sirdīs.
3.formā: trešā persona Darboties, norisēt ar kavēkļiem, pārtraukumiem.
PiemēriRāvējslēdzējs reizēm aizķeras.