aizlaist
aizlaist -laižu, -laid, -laiž, pag. -laidu darbības vārds; transitīvs
1.Ļaut, ka aiziet, dodas (kur, kādā nolūkā); aizvadīt.
PiemēriAizlaist bērnus uz skolu.
- Aizlaist bērnus uz skolu.
- Aizlaist lopus ganos.
- Aizlaist pasaulē.
Stabili vārdu savienojumiAizlaist tautās.
- Aizlaist tautās — izprecināt.
1.1.sarunvaloda, intransitīvs Strauji aizbraukt, doties (kur, līdz kādai vietai).
PiemēriAizlaist pa ceļu tā, ka nokūp vien.
- Aizlaist pa ceļu tā, ka nokūp vien.
- Aizlaist līdz veikalam.
2.Aizmest; aizvirzīt.
PiemēriAizlaist bumbu garām grozam.
- Aizlaist bumbu garām grozam.
- Aizlaist akmeni tālu prom.
2.2.Ātri, bezrūpīgi izdot, iztērēt.
PiemēriAizlaist visu nopelnīto naudu.
- Aizlaist visu nopelnīto naudu.
2.3.Palaist garām, neizmantot (stāvokli, iespējas u. tml.).
PiemēriAizlaist garām izdevību.
- Aizlaist garām izdevību.
- Aizlaist labu precinieku.
3.Nolaist (kam priekšā); novietot (aiz kā, kam priekšā).
PiemēriAizlaist aizkarus logam priekšā.
- Aizlaist aizkarus logam priekšā.
- Aizlaist roku aiz apkakles.
4.Pieļaut, ka (kas) aizaug, kļūst neizmantojams.
PiemēriAizlaista zeme.
- Aizlaista zeme.
- Nekopts, aizlaists dārzs.
Stabili vārdu savienojumiAizlaist zemi atmatā.
- Aizlaist zemi atmatā — neapstrādāt aramzemi, ļaujot tai aizaugt.
4.1.Pieļaut, ka (kas) nonāk sliktā stāvoklī, kļūst neizmantojams.
PiemēriAizlaist savu uzņēmumu.
- Aizlaist savu uzņēmumu.
Stabili vārdu savienojumiAizlaist bojā. Aizlaist postā.
- Aizlaist bojā — pieļaut, ka (kas) iznīkst, nav vairs lietojams, izmantojams.
- Aizlaist postā — Pieļaut, ka (kas) iznīkst, nav vairs lietojams, izmantojams.
5.Pārstāt slaukt (pirms atnešanās).
PiemēriAizlaist ciet govi.
- Aizlaist ciet govi.
Stabili vārdu savienojumiAizlaist gar degunu. Aizlaist pa vējam. Aizlaist vējā.
- Aizlaist gar degunu idioma — sarunvaloda neizmantot izdevīgu gadījumu, labu iespēju.
- Aizlaist pa vējam idioma — nelietderīgi iztērēt, izlietot; izšķiest.
- Aizlaist vējā idioma — nelietderīgi iztērēt, izlietot; izšķiest.