aizķert
aizķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru darbības vārds; transitīvs
1.Satvert (ko) ar asu, garu priekšmetu.
PiemēriAizķert ar ķeksi baļķi.
1.1.Satvert, saņemt (aiz gala, malas u. tml.).
PiemēriAizķert skrūves galviņu.
2.Kustībā skart (ko).
PiemēriAizķert ar piedurkni tējas glāzi.
2.1.pārnestā nozīmē Runā, rakstos īsi skart (piem., kādu jautājumu).
PiemēriAizķert spēles taktikas jautājumus.