aizvainot
aizvainot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
aizvainotība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Sāpināt, sarūgtināt.
PiemēriIzsakot pārmetumus, aizvainot darbinieku.
1.1. Tāds, kurā izpaužas aizvainojums.
PiemēriRunāt aizvainotā balsī.