Paplašinātā meklēšana
Meklējam aizvainot.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts etimoloģijās (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (17):
- trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- aizskart aizvainot, arī pazemot.
- abižot Darīt (kādam) pāri; aizvainot (kādu).
- aizķert Emocionāli aizskart; aizvainot.
- dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos, attieksmi) nepatīkamu pārdzīvojumu; aizvainot.
- aizvainoties Justies aizvainotam; apvainoties.
- bozties Kļūt īgnam, aizvainotam, dusmīgam.
- kodiens Ļauni vārdi, dzēlīgs izteikums (parasti, lai kādu sāpinātu, aizvainotu).
- pazemot Panākt, ka (kāds) jūtas apkaunots, nepilnvērtīgs, aizvainots.
- durt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
- dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
- mīdīt kājām rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piem., tiesības).
- mīt kājām rupji aizvainot, pazemot (kādu).
- kā nopliķēts saka, ja kāds ir ļoti nosarcis, nokaunējies vai aizvainots.
- ķerties pie sirds Sarūgtināt, aizvainot.
- diplomātisks Tāds, kurā izpaužas diplomātijai raksturīgas īpašības – cenšanās neaizvainot, izvairība u. tml.
- iekost Tīšām sāpināt, aizvainot.
Atrasts piemēros (7):
- pašlepnums aizvainot mākslinieka pašlepnumu.
- aizvainoties aizvainoties par niekiem.
- aizvainoties Ātri aizvainoties.
- aizvainot Izsakot pārmetumus, aizvainot darbinieku.
- aizvainot Justies aizvainotam.
- iznīcināt Nedrīkst ar vārdiem aizvainot un iznīcināt cilvēkus.
- aizvainot Runāt aizvainotā balsī.
aizvainot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV