durt
durt duru, dur, dur, pag. dūru darbības vārds
1. Virzīt (kur) iekšā parasti ko asu, smailu.
PiemēriDurt adatu audumā.
1.1.transitīvs Virzīt (ko) virsū (kam tievam, smailam).
PiemēriDurt gaļu uz iesma.
1.2.transitīvs Veidot (ar ko asu) caurumus.
PiemēriDurt siksnā caurumiņus.
1.3.transitīvs Virzīt (ko asu, smailu), lai nonāvētu dzīvnieku.
PiemēriDurt cūku ar dunci.
2.intransitīvs; formā: trešā persona Skaroties klāt (ar ko smailu, asu) radīt sāpes un ievainot.
PiemēriSkujas dur pēdās.
2.1.pārnestā nozīmē Izraisīt sāpju sajūtu (piem., par salu, vēju, spilgtu gaismu).
PiemēriSals un asais vējš dūra sejā.
3.intransitīvs; formā: trešā persona Būt asu dūrienu sāpju sajūtai; izraisīt šādu sajūtu (par sāpēm).
PiemēriIekaisušajā ausī dur.
3.1.pārnestā nozīmē Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
PiemēriNaidīgais skatiens dūra kā ar nazi.
Stabili vārdu savienojumiKa acī dur. Ne acī durams.